Neviens nav sajūsmā, ka «nauda seko skolēnam», tāpēc izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) domā par vidusskolu pārņemšanu valsts pārziņā. Tas ļautu ministrijai pieņemt lēmumus par skolu tīklu, atteikties no skolēnu skaita kritērija un koncentrēties uz kvalitāti. Pašvaldības gan šādu ideju vērtē piesardzīgi, jo nav pārliecības, ka valsts, tik tālu esot no praktiskās situācijas uz vietas, spēs sistēmu labi pārvaldīt.
Daļēji pielikts punkts
Vakardienas valdības sēde bez pārsteigumiem un diskusijām neiztika. Lai gan sociālie partneri bija iepriekš pauduši jaunajam algu modelim atbalstu, iebildumi bija ikvienam runātājam. Tomēr modelis tika apstiprināts, un pedagogi par likmi no septembra saņems 680 eiro. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gan noslēdza diskusijas uz skaļas nots, jo dienu iepriekš veiktas izmaiņas, kas ļauj pašvaldībām pirmsskolas pedagogiem nemaksāt noteikumos paredzēto summu. Ja naudas trūks, paredzēto 620 eiro vietā pārejas periodā tie var būt arī 560 eiro. Šāda kārtība attieksies uz tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz četru gadu vecumam.
Arī pats K. Šadurskis atzina, ka būtībā algas pieauguma viņiem nav, jo pieaug slodze, bet citādāk ar modeli uz priekšu virzīties nevarētu. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) cer uz pašvaldību izpratni un vēlmi maksāt vairāk, kopumā izsakot atzinību par līdz šim paveikto: «Visi pa druskai ir neapmierināti, bet ir skaidri spēles noteikumi.» Tagad atliek sakārtot pavadošos dokumentus.
Ģimnāzijas valstij
Sarunās par pedagogu modeli K. Šadurskis vairākkārt uzsvēris, ka nākotnē grib vismaz vidusskolas pārņemt valsts pārziņā. «Ja šo ideju atbalstītu valdība, tad līdz 2018. gada Saeimas vēlēšanām varam paspēt izdarīt grozījumus noteikumos, lai šo procesu padarītu neatgriezenisku,» piebilst ministrs.
Šobrīd par skolēniem savā starpā konkurē valsts un pašvaldības. Ja ministrija ar stipendijām cenšas pamatskolas beidzējus novirzīt uz profesionālajām skolām, kas ir tās pārraudzībā, tad pašvaldības dara to pašu, lai skolēni paliktu vispārējās izglītības iestādēs. Bērna intereses cīņā tiek aizmirstas.
Otrkārt, šī gada eksāmeni vēlreiz apstiprina, ka trūkst darba ar spējīgiem skolēniem un ģimnāziju rezultāti ir tikai nedaudz augstāki nekā vidējie valstī. Ministrs skaidro, ka valsts ģimnāzijām, cenšoties noturēt savu statusu un nezaudēt 10% piemaksu, sanāk balansēt starp bērnu skaitu un sniegumu. Atteikties no minimālā skolēnu skaita, kamēr izglītības iestāde ir pašvaldības pārziņā, nevar, jo tad klasēs būšot pa vienam skolēnam. «Ja mēs pārņemtu valsts ģimnāzijas, mēs momentā varētu atteikties no klašu piepildījuma un izveidot valsts ģimnāziju tīklu tā, lai mēs katram mūsu izcilajam bērnam tiešām spētu nodrošināt to maksimumu, ko viņš spēj paņemt no izglītības sistēmas. Šobrīd tā orientējas uz bērniem ar viduvējiem sasniegumiem,» skaidro K. Šadurskis. Patlaban lēmumus par vidusskolām, tajā skaitā ģimnāzijām, pieņem tikai katra pašvaldība. Protams, būtu arī pārejas periods, bet pirmās valsts pārraudzībā K. Šadurskis grib redzēt valsts ģimnāzijas.
Neizprot, bet diskutēs
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis par ministra ideju ir skeptisks - tas varētu būt tikpat neveiksmīgi, kā bija ar profesionālajām skolām: «Saguldīja līdzekļus krustām šķērsām, bet pēc tam atkal slēdza skolas. Ja pārņem valsts, tad tas saimnieks ir tālu no skolas un jārēķinās ar visām izrietošajām sekām. Pašvaldības ietekmes tur nebūs, un viņas ar šiem jautājumiem nenodarbosies.» Līdzīgs modelis gan jau pirms pāris gadiem ieviests Igaunijā. Protams, tā var darīt arī Latvija, bet tad nepieciešams skaidrs plāns, papildu finansējums un diskusijas. Pēc A. Jaunsleiņa domām, ministrijai gan ar saimnieciskām lietām nevajadzētu nodarboties.
Atturīgs ir arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība), minot, ka pašvaldības gribēs redzēt skaidrus ieguvumus. Tomēr arī viņš atzīst, ka Igaunijas pieredze strādā, jo valsts bezkaislīgi var definēt kvalitātes un citus kritērijus un brīvi realizēt investīciju politiku. Tajā pašā laikā, ja Latvija šādu modeli grib pārņemt «vienkārši pārņemšanas pēc», tad sarunām ar pašvaldībām rezultāta nebūs. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) vēl atzīmē, ka lielākā daļa pašvaldību ir ļoti labi savu skolu saimnieki un citi šo darbu labāk nepaveiks.
Ģimnāziju direktori Dienai gan skaidru nostāju formulēt nevarēja, tam trūkstot informācijas. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis vien min, ka tas būtu bijis loģiski 1995. gadā, kad skola ieguva valsts ģimnāzijas statusu. Toreiz doma bijusi, ka vienā brīdī to pārņems un finansēs valsts. Tieši tāpēc toreiz vispār bijusi interese iegūt skolai šo statusu. Ja doma ir tā pati, tad arī tagad tam būtu plusi. Taču, kad par šo jautājumu notiks diskusijas, pagaidām zināms nav.