Fiksētās un peldošās devalvācijas
No šāda viedokļa raugoties, 2015. gads nebija iepriecinošs, jo pasaulē turpinājās jau iepriekšējā gadā piedzīvotā galvenokārt attīstības valstu valūtas devalvācija. Turklāt bija vērojama arī virknes attīstīto valstu, kuru ekonomikas būtisku daļu veido izejvielu eksports, valūtas devalvācija. Par rekordisti šajā ziņā atbilstoši aģentūras Bloomberg aplēsēm kļuva Azerbaidžāna, kuras manatas kurss attiecībā pret ASV dolāru kritās par 50%, tuvu šim rādītājam bija arī Kazahstānas tenge, bet par 40% lielāku kritumu piedzīvoja arī Zambijas kvača un Baltkrievijas rublis. Savukārt 30% robežu pārsniedza Argentīnas, Ukrainas, Mozambikas un Brazīlijas valūta. Runājot par attīstītajām valstīm - izejvielu eksportētājām -, Norvēģijas krona un Kanādas dolārs zaudēja pat 17% vērtības, bet Austrālijas dolārs - 13% vērtības.
Vienlaikus, ja attīstīto valstu diversificētās ekonomikas pakāpenisku nacionālās valūtas kursa kritumu īpaši neizjuta, tad attīstības ekonomikas - izejvielu eksportētājas - visbiežāk bija spiestas īstenot straujas vienreizējās devalvācijas, paralēli tērējot valūtas rezerves nacionālās valūtas kursa uzturēšanai. Fiksēti valūtu kursi, tiem svārstoties tikai ierobežotos koridoros, šajās valstīs tradicionāli tiek uzskatīti par priekšnoteikumu zināmai ekonomiskajai stabilitātei un investīciju piesaistei, tomēr analītiķi norāda, ka nesamērīgo izdevumu par kursu uzturēšanu dēļ pakāpeniska pāreja uz «peldošiem» valūtu kursiem ir tikai laika jautājums.
Tā Krievija, kuras Centrālā banka devalvēja rubli un palaida to «brīvā peldējumā» vēl 2014. gada beigās (kas gan neļāva izvairīties no kursa krituma par vairāk nekā 10% 2015. gadā), 2014. gadā galvenokārt rubļa kursa uzturēšanai iztērēja 120 miljardu ASV dolāru (~ 109,95 miljardi eiro) no savām valūtas rezervēm, bet pēc pāriešanas uz «peldošu» rubļa kursu 2015. gadā rezerves samazinājās tikai par nepilniem 20 miljardiem dolāru, turklāt vairākums šīs summas tika aizdots valsts finanšu institūtiem. Tajā pašā laikā lielā mērā no naftas cenām atkarīgais rubļa kurss aizvadītā gada laikā piedzīvoja ievērojamas svārstības, apgrūtinot uzņēmējdarbības veikšanu, kā arī neprognozējamības dēļ aizbiedējot ne vienu vien potenciālo investoru. Tomēr pēkšņās devalvācijas, kas attīstības valstīm bieži paliek vienīgā iespēja izvairīties no finanšu tirgu sabrukšanas, ja vien tās nevēlas sekot pilnīgu krahu piedzīvojušās Venecuēlas ekonomikas pēdās, kā arī milzīgie tēriņi kursu uzturēšanai šos trūkumus padara par nebūtiskiem.
Ķīnas ietekme
Lielākās daļas nacionālo valūtu kursa krituma galvenie cēloņi tikmēr ir to pašu problēmu turpinājums, kas aizsāka kursa kritumu vēl 2014. gadā, it īpaši Ķīnas ekonomiskās problēmas un izaugsmes palēnināšanās, kas izraisa izejvielu cenu kritumu, kuru galvenais tirgus ir Ķīna. Te gan jāpiebilst, ka atsevišķi eksperti uzskata - Ķīnas ekonomikas problēmu cēloņi ir meklējami ne tikai pašā Ķīnā, bet vismaz tikpat lielā mērā arī attīstītajās valstīs. Pēc šā viedokļa aizstāvju domām, tieši ekonomiskā krīze rietumos izraisījusi pieprasījuma pēc Ķīnas precēm samazināšanos ar tam sekojošu ražošanas un eksporta apjomu kritumu.
Savukārt to attīstošos valstu, kuras ir izejvielu importētājas, valūtu kursa kritums saistīts galvenokārt ar iekšējo un ārējo politisko nestabilitāti, kas noved pie investīciju aizplūšanas. Tādas ir, piemēram, Ukraina vai Turcija, kuras lira attiecībā pret ASV dolāru pagājušajā gadā nokritās par 25%. Paradokss, bet valūtu devalvācija līdz šim nedod pozitīvu efektu arī attīstības valstīs - izejvielu importētājās, lai gan teorētiski tai vajadzētu palielināt šādu ekonomiku konkurētspēju. Kā norāda laikraksts Financial Times, pašlaik efekts no nacionālo valūtu devalvācijas šādās valstīs ir divas reizes vājāks nekā pirms divdesmit gadiem, bet ekonomikas globalizācija virzās pretim tam, ka devalvācijas valstīs, kuras neeksportē izejvielas vai kādas vietējā ražojuma tehnoloģiski vienkāršas preces, zaudēs vispār jebkādu efektu. Financial Times uzskata, ka mūsdienās tehnoloģiski sarežģīti produkti, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā, sastāv no detaļām, kas tiek ražotas dažādās valstīs.
Šāda situācija nedod būtiskus ieguvumus valstij, kur tiek salikts gala produkts, jo detaļas nākas iegādāties valstīs, kuras savu valūtu nav devalvējušas. Tāpat galvenās ieguvējas no valūtu devalvācijas parasti ir lielās starptautiskās korporācijas. Protams, likumsakarības neattiecas uz gadījumiem, kad nacionālajam biznesam piederoša kompānija ražo produktus, kuru visas sastāvdaļas izgatavotas «uz vietas», tomēr tas gadās ļoti reti.
Kas gaidāms šogad
Valūtu kursa kritumā nu jau tradicionāli tiek vainota 2014. gadā tikai gaidītā, bet 2015. gadā piedzīvotā ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) bāzes procentu likmes paaugstināšana, kas novedusi pie ASV dolāra vērtības nostiprināšanās un investoru intereses par Savienotajām Valstīm krasa pieauguma. Lēmumu pirmoreiz pēc deviņiem gadiem palielināt bāzes procentu likmi FRS pieņēma pagājušā gada decembra vidū, un aģentūras Bloomberg veiktā aptauja liecina, ka nozares eksperti uzskata - 2016. gada laikā likme varētu tikt paaugstināta vēl četras reizes. Tāpat aptaujas dalībnieki gaida, ka likmes paaugstināšanas dēļ, pat neņemot vērā vēl citus faktorus, 2016. gadā ASV dolāra kurss piedzīvos kāpumu attiecībā pret gandrīz visām attīstīto valstu valūtām, izņemot vienīgi Kanādas dolāru, britu sterliņu mārciņu un Norvēģijas kronu. Atbilstoši aptaujas rezultātiem par 5,5-8,5% tiek gaidīta Jaunzēlandes un Austrālijas dolāra, kā arī Šveices franka kursa samazināšanās, līdz aptuveni 5% tiek prognozēts Dānijas un Zviedrijas kronu kursu kritums, bet Japānas jenai un eiro tiek solīta kursu samazināšanās attiecīgi par aptuveni 3,5% un gandrīz 3%.