Kā teju katru gadu, Latvijas izlases galvenais uzdevums pasaules čempionātā ir vietas saglabāšana elites divīzijā. Ja ierindā būtu visi labākie spēki, četrus vadošos aizsargus (Oskars Bārtulis, Artūrs Kulda, Krišjānis Rēdlihs, Georgijs Pujacs) un divus trūkstošos uzbrucējus (Mārtiņš Karsums, Lauris Dārziņš) ieskaitot, varētu pamatoti tēmēt uz ceturtdaļfināla sasniegšanu. Un tajā jau var gadīties visādi. Taču pašreizējā situācijā iekļūšana labāko astoņniekā jau būtu ievērojams sasniegums.
Arī paši hokejisti to lieliski apzinās. Pirms pagājušā gada čempionāta, esot labākā sastāvā, viņi savā starpā smējuši, ka nesanāk ar šiku uz 1. divīziju izkrist. Un tālu no tā nebija. Kristapam Sotniekam komandas biedri vēl pat šogad katru dienu atgādinot par aizsarga pārgalvīgo lēmumu 2015. gada čempionāta pēdējā spēlē ar Franciju, kad pēdējās sekundēs vietu elitē Latvijai saglabāja izgājienu viens pret vienu neitralizējušais Edgars Masaļskis. Šogad ir citi jociņi Latvijas līdzjutēju pulkā - Beresņeva vadībā vieta elitē tika izcīnīta (1996. gadā), un Beresņeva vadībā arī...
Bet nu jokus pie malas! Pārbaudes spēlēs Latvijas izlase nebija peramo zēnu lomās. Bija atsevišķas individuālās kļūdas, visbiežāk jau to hokejistu izpildījumā, kuri izlases treniņiem pievienojās vēlāk. Pakāpeniski apgūstot treneru prasības, visu sniegums kopumā uzlabojās, un tas apliecina, ka treneru korpuss savu darbu zina. Galvenā trenera Beresņeva palīgi Ģirts Ankipāns un Kārlis Zirnis arī ir gana pieredzējuši. Pirmais ikdienā strādā ar Ņižņijnovgorodas Torpedo klubā panākumus gūstošo speciālistu Pēteri Skudru, otrais bijis Teda Nolana palīgs Latvijas izlasē un nu jau vairākus gadus pēc kārtas strādā Ziemeļamerikā. Vēl viena nianse - pārbaudes mačos pret Baltkrieviju, Vāciju un Šveici otrās spēles kopumā bijušas labākas nekā pirmās. Tas ir - kad treneri jau veica pielāgojumus, redzot pretinieka spēles stilu, tas deva augļus.
Raksturs un cīņasspars vienmēr ir bijis Latvijas izlases trumpis, taču šogad - laikam jo īpaši. Iespējams, tas daļēji saistīts arī ar to, ka lielākajai daļai spēlētāju nav līguma nākamajai sezonai. Tikai Miks Indrašis, Kaspars Daugaviņš, Roberts Bukarts, Elvis Merzļikins un nule kā līgumu ar Toljati Lada līgumu parakstījušais Kristaps Sotnieks var būt droši par darba vietu nākamajai sezonai. Pārējiem, abus NHL pārstāvjus Zemgu Girgensonu un Ronaldu Ķēniņu ieskaitot, vasarā gaidāma cīņa par līgumiem un summām tajos. Un laba statistika pasaules čempionātā būtu spēcīgi argumenti pie saruna galda.
B grupā par izvairīšanos no elites divīzijas pamešanas, visticamāk, cīnīsies Latvija, Norvēģija, Dānija un Kazahstāna. Spēļu kalendārs ir pateicīgs: iešūposies pret grupas favorītiem, pēc tam nāks svarīgākās spēles. Izšķirošs varētu būt 13. un 14. maijs, kad Latvijai divas dienas pēc kārtas paredzēti mači pret attiecīgi Dāniju un Kazahstānu. Abas ir vakara spēles (pulksten 20.15), un atpūtai starp tām būs mazāk par diennakti.