Apvienība izcīnīja arī iespēju saglabāt atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), ko tik ļoti kāroja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Tomēr mainījās ministrijas vadība, to no Romāna Naudiņa pārņēma Kaspars Gerhards (abi NA), savukārt parlamentārā sekretāra amatā nonāca viens no ZZS līderiem - Edgars Tavars.
Divvaldība VARAM
Vaicāts, kāpēc jaunajam ministram K. Gerhardam vajadzēja nomainīt VARAM pārstāvi Rīgas ostas valdē, tajā deleģējot Baibu Broku, bijušais VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (NA) Dienai atbildēja: «Tas jāprasa tiem, kas viņu virzīja. Es neesmu piedalījies šādu jautājumu lemšanā.» B. Broka iepriekšējā valdībā bija spiesta atstāt tieslietu ministra amatu, jo nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja uz B. Brokas labo izglītību un profesionalitāti. «Es joprojām Baibā Brokā saskatu potenciālu, lai gan pašlaik viņas politiskajā karjerā ir pārejas posms,» teica G. Bērziņš.
E. Cilinskis ir NA valdes loceklis un īsu laiku bijis nozares ministrs. Taču viņš nevarēja atbildēt arī uz jautājumu, kāpēc VARAM pārtrauca tiesvedību ar Aivaru Lembergu, kuru viens no priekšgājējiem Edmunds Sprūdžs (toreiz Reformu partija) atstādināja no Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas, savukārt ZZS sadarbības partneris A. Lembergs to apstrīdēja. E. Cilinskis uzskata, ka vajadzēja sagaidīt tiesas lēmumu. Kāpēc atsaukta prasība, nezināja arī G. Bērziņš. Neoficiāli avoti pieļāva, ka uz šo jautājumu nevarēšot atbildēt arī pats ministrs. Tā izrādījās taisnība. K. Gerhards nedēļas sākumā bija komandējumā. «Visprecīzāk jūs var informēt VARAM juristi, kuri bija pilnvaroti pārstāvēt ministriju. Sabiedrisko attiecību nodaļa noteikti var sagatavot informāciju,» teikts ministra atbildē Dienai. Tas rada iespaidu, ka šīs nozares vadībā ZZS ir ne mazāka loma kā NA.
Partiju vada kolektīvi
Tagad var rasties arī jautājums, kas vada partiju, jo tās līderis Raivis Dzintars uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir nolicis Saeimas deputāta mandātu un nepiedalīsies Saeimas darbā pusgadu. Viņš gan kandidēs uz NA līdzpriekšsēdētāja amatu, taču nebūs klāt būtisku Saeimas frakcijas un koalīcijas lēmumu pieņemšanā. «Mēs vienmēr esam uzsvēruši komandas darbu,» sacīja otrs līdzpriekšsēdētājs G. Bērziņš. Viņš nedomā, ka R. Dzintara prombūtne varētu mazināt viņa lomu partijā.
Iepriekšējā valdībā G. Bērziņš bija tieslietu ministrs, un arī šīs nozares vadību NA saglabāja, nomainot ministru. Dzintars Rasnačs (NA) esot izteicis vēlmi vadīt Tieslietu ministriju, un partija to respektējusi, nepārliecinoši teica G. Bērziņš, kurš tagad ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un šo posteni pārņēma no Vienotības. Tās kongresā vairāki biedri norādīja uz riskiem, atdodot atbildību par tieslietām partijai, kura lobējusi maksātnespējas administratoru intereses.
G. Bērziņš pieļauj, ka minētās interešu grupas aizstāvji varētu būt arī citos politiskajos spēkos. Iepriekšējā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Maksātnespējas likumā, paredzot gan to, ka administratoriem būs valsts amatpersonas statuss, gan atvieglojot fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Taču, lai šo likumu iedzīvinātu, ir jāveic grozījumi Civilprocesa likumā, bet to nodošanu komisijām pirms pāris nedēļām Saeima noraidīja, atgādināja G. Bērziņš. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pret dokumentu Saeimas sēdē iebilda, atsaucoties uz tā slikto kvalitāti.
Starp NA un Vienotību notiek sāncensība, jo daļēji pārklājas abu elektorāts. NA ir viens no nedaudzajiem politiskajiem spēkiem ar skaidru ideoloģiju, tas daļēji arī garantē tās panākumus. Iespējams, daļai apvienības atbalstītāju arī nav tik svarīgi, kura uzņēmuma valdē ir B. Broka, bet gan, lai ir partija, kas iestājas par nacionālo interešu aizstāvību. Tieši šī iemesla dēļ NA sagādā problēmas Vienotībai, kuras biedru grupa arī pretendē uz nacionāli konservatīvo vēlētāju.
Pēc vēlēšanām NA darbībā ir bijušas vairākas epizodes, kas var radīt jautājumus. Tās deputāti Imants Parādnieks un Kārlis Krēsliņš atbalstīja opozīcijas ierosinājumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas vērtēs Zolitūdes traģēdijas cēloņus, kā arī valstij piederošās bankas Citadele akciju pārdošanu. Atsevišķos gadījumos ir sakrituši arī NA un Saskaņas balsojumi. I. Parādnieks skaidroja, ka par atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijām informējis ne tikai frakciju, bet arī partnerus jau valdības veidošanas laikā. «Vienmēr esmu atbalstījis sadarbību jautājumos, kas ir pareizi pēc savas būtības un atbilst NA uzstādījumiem, neatkarīgi no kolēģu partijas piederības un tā, vai viņi ir koalīcijā vai opozīcijā,» norāda I. Parādnieks.