Ņemot vērā, ka finansiālā atbalsta Grieķijai sniegšanas jautājumā īsti labu risinājumu nav nevienam, var teikt, ka Latvijas valdības piedāvātā versija «tālākai palīdzībai - jā, parādu norakstīšanai - nē!» ir pietiekami adekvāta (lai gan ir viedoklis, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda, ka daļu parāda arī nāksies norakstīt). Un tomēr arī šis kompromiss atsevišķiem valdošās koalīcijas deputātiem nav apmierinošs - to Saeimas Eiropas lietu komisijas vakardienas sēdē neatbalstīja Nacionālās apvienības (NA) deputāts Šņore. Pēc tam, kad aizvadītājā nedēļā NA deputāti jau pamanījās sniegt palīdzīgu roku parlamentārajai opozīcijai komisijas sēdes izgāšanā.
Iezīmēsim kontekstu: ar lielu stīvēšanos koalīcijā ir panākts zināms pamiers t. s. bēgļu uzņemšanas jautājumā, kas apdraudēja valdības pastāvēšanu. Neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijas 10. augusta sēdē vairāki redzami Vienotības pārstāvji (piemēram, Šadurskis) esot bijuši krietni agresīvāki nekā premjere jautājumā par iespēju turpmāk strādāt kopā ar NA. Pateicoties Straujumas un NA līderu pragmatismam, asā diskusija, likās, iegūlās konstruktīvākā gultnē - NA izstrādā savus priekšlikumus gadījumam, ja Brisele aicina dalībvalstis uzņemt papildus bēgļus, Straujuma skaidro situāciju un valdības pozīciju NA biedriem plašākā lokā utt. Rupji sakot, nekādu siltu jūtu nav, tomēr turpinās darbs.
Nekā nebija, rausim vaļā vēl vienu iekšēju strīdu «fronti». Turklāt, ja bēgļu gadījumā domstarpības varētu saprast, jautājumā par Grieķiju nav saprotams, kāpēc jāmeklē kašķis, jo tajā gan premjeres gan finanšu ministra nostāja ir neviltoti pūcīga un Grieķijas valdībai nedraudzīga. Valdības virzītā pozīcija ir līdzīga tādu skeptiķu kā Vācijas, Somijas, Nīderlandes, Igaunijas un Lietuvas viedoklim. Nu, ko vēl?! Ja arī tas ir par maz, šiem NA politiķiem skaidri un gaiši jāpavēsta, ka, viņuprāt, Grieķijai nav vietas eirozonā - leģitīms viedoklis, par kuru var strīdēties, bet tas vismaz ir noformulēts. Savukārt, ja tik strikti - NA kopumā līmenī - tas netiek formulēts, tad arī atsevišķiem NA politiķiem derētu beigt uzvesties kā iekšējai opozīcijai, turklāt ne tikai koalīcijā kā tādā, bet pat pašā apvienībā. Pretējā gadījumā tiek radīti papildus argumenti tiem koalīcijas partneriem, kuri uzskata, ka NA līderu Dzintara un Bērziņa paustais neko daudz nenozīmē, ka apvienībā arvien kāds gribēs būt svētāks par Romas pāvestu. Ciniski sakot, NA laikam sāk iejusties vienas kārtīgas varas partijas statusā - ja līdz šim simtiem teikumu sarakstīti, apcerot Vienotības iekšējos kašķus, NA nu gatavojas apstrīdēt Vienotības līderpozīcijas nominācijā par iekšēji pretrunīgāko politisko spēku.