Nežēlojas
To, ka šis gads festivālam objektīvi varētu būt smagāks nekā iepriekšējie, pasākumu organizētāji lieki neuzsver. Tieši otrādi - festivāla direktors Juris Žagars pat palepojas, ka «ekonomiskās krīzes apstākļos ir izdevies festivālam piesaistīt finansējumu gan no valsts, gan stabilām biznesa kompānijām un izveidot programmu, kas nav blāvāka kā iepriekšējos gados».
Lepnumam ir pamats, jo festivāls, pašu vārdiem sakot, šogad spējis ne tikai nenolaist latiņu zemāk, bet pat «kļūt krāšņāks»: «Programma šogad jau ir īsteni starptautiska. Festivāla augstā prestiža dēļ sadarbībā ar mums iesaistās arī neatkarīgie mākslas pasākumu producenti, un festivāla programmā tiek iekļauti viņu producēti projekti,» uzsver J. Žagars. Novērtējuši arī sponsori, kas ierobežota finansējuma apstākļos Cēsu iniciatīvai tomēr nav lieguši atbalstu. Apmeklētājiem tas nozīmē - piedāvājums kļuvis ne vien plašāks, bet arī daudzveidīgāks.
Pirmo reizi festivālā būs pārstāvēta modes joma: Latvijas modes mākslinieki radīs instalācijas, kas stāsta par cilvēku un lietu attiecībām. Uzstāsies Eiropas Savienības Baroka orķestris, kuru vada viens no izcilākajiem Eiropas baroka interpretiem Larss Ulriks Mortensens. 24. jūlijā mežā skanēs neparastas balsis, jo Latvijas Radio kora grupas dziedātāji un mākslinieciskais vadītājs Kaspars Putniņš kopā ar režisori Zani Kreicbergu un komponistiem Līgu Celmu un Kristapu Pētersonu tur atskaņos Pasaku par Kurbadu. Skatītāji dosies pārgājienā, bet koristi ries un čiepstēs. Koris Kamēr... atskaņos pareizticīgo dziedājumus, Raimonds Pauls iepazīstinās ar pasaules mūzikliem, galā koncertā varēsiet baudīt lietuviešu baritona Jeronima Miļus balsi. Viņš jau 10 gadus ir arī metāla grupas Soul Stealer vokālists. Marģera Zariņa mūzika viņa jubilejā, Viļa Daudziņa un Alvja Hermaņa Vectēvs Cēsu dzelzceļa stacijas noliktavā, šūbertiāde Ungurmuižas dārzā un kino - Japānas pērles pils parkā, Latvijas dokumentālās filmas - zem tilta. Trim nedēļas nogalēm Cēsu festivāls izveidojis aizraujošu kaleidoskopu. Par idejisko ietvaru tām, šķiet, kļūs abi atklāšanas pasākumi 23. jūlijā.
Cita katarse
Kā ierasts, festivālu atklāj laikmetīgās mākslas izstāde un koncerts. Izstāde Cēsu Alus brūzī šogad atspoguļo visu triju Baltijas valstu jaunākās tendences. Take care - izstādes nosaukumā aicina mākslinieki, pievēršot īpašu uzmanību mākslinieka un skatītāja, tātad mākslas un sabiedrības attiecībām. «2009. gadā Latvijas ekspozīcijas atklāšanā Venēcijas biennālē vācu kurators Norberts Vēbers bilda, ka tagadnes uzdevums nav vis jaunu pasauļu radīšana, kā to savā biennāles koncepcijā izteicis Daniels Birnbaums, bet gan rūpes par esošo pasauli. Baltijas valstis globālā finansiālā krīze skārusi īpaši smagi. Vai tās būtu rūpju trūkuma sekas? Vai, iespējams, rūpes tikušas izprastas tik plurālistiski, ka demokrātijas «baltajā troksnī», gluži kā lielpilsētas burzmā, zuduši jelkādi vērtību orientieri, kuriem praktiskajā dzīvē radušās bēdīgas sekas,» jautā izstādes kuratori.
Projekts uzdošot ne tikai jautājumus, bet centīšoties sniegt arī atbildes, piemēram, kā sabalansēt māksliniekam tradicionāli raksturīgo individuālo perspektīvu (postmodernā pasaulē tādu, kā zināms, ir neierobežots daudzums un visas ir vienlīdz vērtas) ar grupas vajadzībām. «Cilvēka individuālās izvēles gadījumā šāds pasaulskatījums ir saprotams un pamatojams, taču cilvēku saskarsme un ikdiena rit sociumā, kuru nevar saturēt kopā neierobežots skaits perspektīvu,» rakstīts izstādes pieteikumā. Atbilde uz neuzdoto jautājumu skan neparasti «klasiski»: «Laikmetīgā māksla spēj radīt intelektuālu nemieru, kas nav vienādojams ar estētiski gūstamu baudu. Jau Senajā Grieķijā katarse, lūkojoties traģēdijās, bija liels mērķis, taču reizē tradīcijā sakņots fenomens. Šīs izstādes nolūks nav kārtējā traģēdijas dzimšana, tās mērķis ir svaigu vēsmu plūsma ceļā uz jēgpilni nodzīvotu dzīvi.» Kāda tad ir XXI gadsimta katarse - diskusijā aicināti piedalīties arī skatītāji.
Laikmetīgās mūzikas koncerts Joy, kuru Cēsu sporta kompleksā sniegs Normunds Šnē sadarbībā ar fagotistu Jāni Semjonovu, Latvijas Radio kori un Sinfonietta Rīga, rādīs otru festivāla šķautni - prieku. «Laikmetīgā mūzika un prieks - daudzu klausītāju izpratnē tie ir nesavienojami jēdzieni, tāpēc atklāšanas koncertā festivāls nolēmis parādīt, ka arī mūsdienu skaņu valodā iespējams runāt par to un pat atklāti priecāties,» uzsver mākslinieki.