Muzeja direktors Arnis Radiņš atklāj, ka uz sienām jau parādās pelējums, jo žūšana ir lēnāka, nekā bija cerēts. No turienes pārvietotā ekspozīcija, tajā skaitā izstāde 100 Latvijas vēstures relikvijas, šobrīd gan ir drošībā un tiek atjaunota restauratoru darbnīcā citā Vecrīgas pusē. LNVM Restaurācijas departamenta vadītāja Sarmīte Gaismiņa stāsta, ka eksponātu atjaunošanas darbu process ir lēns - nevis tāpēc, ka trūktu darbinieku, bet gan specifikas dēļ: «Viss jādara pakāpeniski - smalkajā procesā neko nedrīkst sasteigt. Kamēr restaurators strādā pie viena priekšmeta, pārējie, lai nebojātos vēl vairāk, glabājas saldētavā.» S. Gaismiņa piebilst, ka darbnīcā ir tikai viena profesionālā saldētava, kas ir pilna ar glābjamajiem priekšmetiem, tāpēc izmantot nākas arī sadzīves ledusskapjus, kur savu atjaunošanas kārtu gaida izmirkušās grāmatas. «Strādājam ārkārtas režīmā - pils ugunsgrēks izmainīja ļoti daudzu cilvēku plānus un visi darbi atlikti, lai spēkus veltītu relikviju saglabāšanai. Tas aizņems vismaz gadu.»
Restauratoriem darāmais skaidrs, bet LNVM direktors Arnis Radiņš esošo situāciju muzejā salīdzina ar šaha spēlēšanu pret nezināmu pretinieku: «Šobrīd ir liela neziņa. Esmu izplānojis vairākus gājienus uz priekšu daudzām iespējamām situācijām. Turpmākais atkarīgs vienīgi no ekspertu tehniskā atzinuma.» VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina Dienai norāda, ka apsekošanas komisijas slēdziens būs zināms pēc nedēļas un, pamatojoties uz to, va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noteiks muzeja turpmāko nākotni un atrašanās vietu.
A. Radiņu visvairāk satrauc iespējamie pagaidu rakstura risinājumi: «Tiem ir tendence ievilkties bezgalībā, savukārt mēs sagaidām ilgtermiņa lēmumu, lai zinām, ko darīt ar publiskai apskatei pieejamo daļu - gaidīt, kad viss tiks atjaunots pilnībā, vai atvērt to daļēji, lai gan tas varbūt nebūtu pilnas biļetes cenas vērts. Tā kā ekspozīcija apmeklētājiem ir slēgta, desmit no aptuveni 100 muzejā strādājošajiem bija spiesti doties atvaļinājumā un visdrīzāk darba attiecības ar zāļu uzraugiem un biļešu kasierēm nāksies pārtraukt, bet arī tas būs atkarīgs no VNĪ lēmuma.»
Savukārt Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) direktore Ilze Knoka atklāj, ka viņai savus darbiniekus atlaist nenāksies, jo ekspozīcijas telpas atrodas citā ēkā pilij pretējā ielas pusē un tās joprojām ir atvērtas apskatei. Taču Rīgas pilī glabājas lielākā daļa muzeja krājumu, kas, pēc I. Knokas domām, joprojām ir apdraudēti: «Skaidrs, ka visi priekšmeti no šīm telpām būs jāizved. Jautājums vien - cik steidzamā kārtā, un atbildi uz to sniegs tehniskais atzinums.» I. Knoka atklāj, ka ne vērtīgos manuskriptus, ne mūzikas instrumentus ūdens postījumi nav skāruši. Bojāta tikai daļa fotonegatīvu, kas šobrīd noglabāti saldētavā. «Svarīgi nākamo soli spert stratēģiski prātīgu, lai vēsturiskās vērtības turpmāk netiktu pakļautas riskam,» norāda RMM direktore.
Tikmēr Arnis Radiņš pauž neizpratni, ka Latvijā neviens muzejs neatrodas šim nolūkam projektētās telpās: «Visas ir tikai pielāgotas - līdz ar to tur nav standartiem atbilstošu ugunsdzēšanas sistēmu. Ceru, ka drīzumā tiks pabeigts muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā, kur vēsturiskās vērtības būs drošībā.»
Postošā ugunsnelaime Rīgas pilī likusi apjaust, cik neaizsargātas ir pagātnes vērtības, tāpēc ugunsdzēsējiem līdz vasaras beigām uzdots veikt ugunsdrošības pārbaudes visas valsts muzejos, pilīs un muižās. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vektere norāda, ka, konstatējot nepilnības, ugunsdzēsēji objektu vadītājiem noteiks to novēršanas termiņus, kā arī kontrolēs prasību izpildi. Iemesls, kāpēc naktī uz 21. jūniju izcēlās ugunsgrēks Rīgas pilī, kas to nopostīja 3200 kvadrātmetru platībā, joprojām nav zināms, jo policijas izmeklēšana vēl turpinās.