Ir vēl vairāki novadi, kur līdzīgu pārstāvniecību ieguvuši divi vai trīs politiskie spēki, kam ir izredzes pretendēt uz domes priekšsēdētāja amatu, ja izdodas apspēlēt nopietnākos konkurentus. Taču tādu taktiku pārsvarā gadījumu centīšoties vairs neizvēlēties. Arī Gulbenes novada domē no Vienotības ievēlētais Andis Caunītis, kura partija ieguva četras vietas, atzina - teorētiski Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība, kuras deputāte Sandra Daudziņa tagad vada domi, varētu izveidot koalīciju ar deviņiem deputātiem, bet tas būtu ļoti trausls vairākums. «Tas nebūtu ne pieklājīgi, ne pareizi, ja mēs nerēķinātos ar partiju, kas ieguvusi septiņas vietas,» uzskata A. Caunītis. Viņaprāt, ideālais variants būtu, ja visi varētu strādāt kopā un katrs realizēt savu programmu. N. Stepanovs, kuram ir iespējas atgriezties domes vadībā, atrodot sabiedrotos, gan nav pārāk optimistisks. Viņš pieļauj Vienotības un ZZS bloķēšanos pret viņa pārstāvēto Reģionu aliansi. S. Daudziņa (ZZS) atturējās izteikt savu viedokli, jo viņai esot jākonsultējas ar partijas biedriem. Līdzīgi neskaidra situācija ir arī Talsu novadā, kurā vēl īsi pirms vēlēšanām nomainījās vadība, bet bija vairāki neveiksmīgi mēģinājumi to izdarīt jau iepriekš. Šis piemērs parādīja, kas notiek, ja ar vēlēšanu uzvarētājiem nerēķinās.
Limbažu novadā, kur tagad pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienība, to ar zināmu izveicību varētu pārņemt Vienotība - abām partijām ir četri mandāti, un katrai ir sabiedrotie no politiskajiem spēkiem ar divām vietām. ZZS mēra kandidāts un bijušais domes priekšsēdis Didzis Zemmers neko vēl nevēlējās paredzēt, jo sarunas neesot sākušās. «Visādi var būt,» noteica ZZS pārstāvis, no kura teiktā varēja noprast, ka visu var izšķirt pat viena balss. Limbažu pusē tā nebūtu pirmā reize, ko atgādināja Vienotības saraksta līderis pilsētas pārvaldes vadītājs Māris Beļaunieks. Viņam šķiet, ka vienoties vajadzētu partijām, kuram ir lielāka pārstāvniecība domē, - vienai mēra amats, otra deleģē vietnieku. Viņš neizslēdz iespēju, ka arī Vienotība ar ZZS varētu strādāt kopā, par spīti to līdz šim atturīgajām attiecībām, - toties no vēlētāju viedokļa tas būtu vispieņemamāk, «un mēs nevaram vēlētājus dalīt kā Tautas partijas ziedu laikos».
Tautas partijas vairs nav, bet to spēcīgos vietējos līderus joprojām ievēl pašvaldībās - arī Rēzeknes novada domes priekšsēdi Monvīdu Švarcu, kurš vairs nav nevienā partijā, bet bija apvienotā latvisko partiju saraksta līderis. Rēzeknes novadā šis saraksts un Saskaņas centrs ir ieguvis sešas balsis katrs, bet te dramatiski notikumi nav gaidāmi. Līdzīgi domē jau ir tagad. M. Švarcs ir ticies ar SC un arī ZZS pārstāvjiem, vienojoties «arī turpmāk strādāt vecajā režīmā, kas nozīmē - mēs atbalstām viedokļu opozīciju, bet ne ambīciju opozīciju». Līdzīgu modeli Preiļu novadā vēlas saglabāt arī tā domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kura politiskā nākotne lielā mērā ir atkarīga no jaunpienācējiem - Reformu partijas trīs deputātiem, kuru vidū ir arī bijušais pašvaldības vadītājs Jāzeps Šņepsts. A. Adamovičs, kura vadītais vairāku partiju saraksts ieguvis sešas vietas, J. Šņepstam izteicis piedāvājumu strādāt kopā, uz ko atbilde tiek solīta nedēļas nogalē.
Cēsu novada domes priekšsēža vietnieks Jānis Rozenbergs arī savulaik ievēlēts no TP. Tagad viņa pārstāvētā Vienotība ieguva septiņus mandātus, un J. Rozenbergs uz izredzēm vadīt pašvaldību skatās optimistiski, jo «pirms vēlēšanām nevienam neko sliktu neesmu izdarījis». Viņš plāno tikties ar tuvākajiem sekotājiem no Latvijas Zaļās partijas, kurai ir piecas vietas. Pašlaik tas nav iespējams, jo saraksta līderis Aleksandrs Bimbirulis strādā Valsts prezidenta kancelejā un atrodas ārvalstu vizītē, «mēs tikai viens otru apsveicām telefoniski».
Arī Kurzemes pusē ir pašvaldības, kur domes vadībai aizvadītajos gados bija jāstrādā opozīcijas apstākļos. Viena no pašvaldībām, kur šāda situācija iespējama arī tagad, ir Saldus novads, kurā domes priekšsēdētājas Indras Rassas pārstāvētā Reģionu alianse uzvarēja. I. Rassa gan uz šo sasaukumu raugās optimistiskāk. «Es ceru, ka visi būs sabiedrotie, jo mēs vēlamies un mēģināsim veidot pēc iespējas plašāku spektru,» teica I. Rassa, kuras komanda ieguva piecas vietas, bet pa četrām ir Zaļo un Zemnieku savienībai, kā arī Vienotībai. Tās saraksta pirmais numurs Didzis Konuševskis, kurš pats kādreiz ir vadījis pašvaldību, gan nebija noskaņots uzreiz tam piekrist. «Var būt pārsteigumi, bet var arī nebūt. Taču to, kā būs, jums neviens tagad neteiks. Varbūt pēc nedēļas šajā laikā jau būs skaidrāk redzams, kādi plāni ir,» stāstīja D. Konuševskis, kurš tomēr pieļāva, ka varētu strādāt kopā arī ar I. Rassu, - tas jau nekas, ka kādreiz nākas pastrīdēties.