Cik reižu gan drūmais slēdziens nav skanējis no televizoru ekrāniem blakus sižetam, kur slepkavnieks apmierināti noskrūvē pistoles drošinātāju un superdārgā mobilajā uzklikšķina - torte pasūtīta, kartupeļi norakti… vai cita banāla frāze, ko nu scenārists atzītu par pietiekami briesmīgu.
Tiem, kuri daudz zina, priekšā baiss liktenis un agri vai vēlu sagaidāms bēdīgais fināls.
Kas visvairāk zina Latvijā? Premjerministrs? - ko jūs… Valsts kancelejas direktors? - ak, beidziet… SAB-a Maizītis? - diezgan daudz, bet tālu no līdera, kurš, protams, ir Prudentia. Neviens cits. Minētais konsultantu kantoris jau no aizvēstures bijis klāt visos nozīmīgajos Latvijas darījumos - pētījis Liepājas metalurgu, mērījis Citadeles pārdošanas cenu, uzmanījis airBaltic utt. Varbūt, Latvijas simtgadi sagaidot, atklāsies skandāls, ka Prudentia asistējusi valsts dibināšanā un jau toreiz konsultējusi - ko, kam un par cik…
Katram, kurš daudz zina, pienāk fatālais mirklis, ko tik dažādi tiražējuši filmu producenti austrumos un rietumos. Tomēr. Cilvēce, īpaši civilizētā Eiropa, spērusi platu soli uz priekšu iecietībā, un nevienu vairs nezūmē pamestā noliktavā. Tagad ir citādi. Kāds drosmīgs cilvēks vienkārši paziņo: jūsu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi. Šajā gadījumā tas ir satiksmes ministrs Matīss. Mērs ir pilns, kad Prudentia mēģina neatkarīgajai Latvijas valstij ieskapēt lidmašīnu investoru Ralfu Dīteru Pirmdieni, kurš otrdienās dzer šampanieti kopā ar zināmo Putina čomu Vekselbergu, trešdienās pārdod krievu kukuruzņikus, bet citās dienās dzīvojas pa saviem zirgu staļļiem. Kungs Pirmdienis žēlīgi piekrīt iedot drusku naudiņas lidmašīnu iegādei. Protams, ar noteikumu, ka tās pirks no viņa un pareizās vietās iesēdinās pareizos cilvēkus. Interesanti, ka vēl februārī tika ziņots par lielisku airBaltic biznesa stāvokli, kas ļaušot nolūkot pašu kristāltīrāko un arī stulbāko precinieku - investoru, kurš, dumji smaidot, rakstīs čekus un neko pretī neprasīs. Un tagad - tāds pušieris! Atkauties nevarēs no rietumu draugu nebeidzamās vaidēšanas tikšanās reizēs (angl. why? why? why? - kāpēc?...). Tādēļ pieņemts pašsaprotamais lēmums, ka Prudentia pakalpojumi vairs nav vajadzīgi. Paliek jautājums - kurš nu meklēs kristāltīro airBaltic investoru? Atbilde - investoru meklēs pats Anrijs Matīss. Kas tur liels - paņem telefongrāmatu un apzvana. Jautājums tikai - kādēļ tad to nevarēja darīt jau agrāk? Ja ministra kungam par investoru meklēšanu katru mēnesi piemaksātu kaut veselu tūkstoti, Bundžu Jānis nemaz nebūtu pretī. Rezultāts, jādomā, sanāktu līdzīgs kā ar Pirmdieņa kungu, bet iztērēti tikai kādi 12 tūkstoši, nevis pusmiljons, un - uz redzēšanos, pakalpojumus nevajag, naudu atpakaļ arī nevajag…
Kas tagad būs? PAREIZAIS VIEDOKLIS šai jautājumā ir skaidrs - pēc nedēļas lems par airBaltic investoru. Neizlems. Pēc mēneša (sk. iepriekš), pēc trim (sk. iepriekš)…
Pēc pusgada nolems, ka lietai jāpiesaista… nē, ko jūs, nekādus konsultantus! Mums ir rūgta pieredze! Sauksim tos tagad par padomniekiem, instruktoriem, skolotājiem, guru vai rokasgrāmatām. Sinonīmu vārdnīcas dod pietiekami plašu izvēli.
Vai gan vēl jāgudro, kurš būs nākamais investoru meklēšanas, piemēram, guru?
Viņi pārāk daudz zina.
*ļoti neatkarīgs konsultants