Spēcīgie vīri dzeltenos apmetņos ar ķiršsarkanām šallēm pār pleciem kā putni satupstas uz krēsliem viesu telpā, un viņu piecbalsīgā tibetiešu valodā dobji skanošā lūgšana ielīst klātesošo sirdīs. Arī dzīvnieki izjūt tālu ceļu atbraukušo viesu cieņu un rūpes. Kaķabērni, kuri līdz tam uz nebēdu draiskojās būros, pieklust. Arī viņu mazās sirsniņas bauda telpā monotoni skanošo lūgšanu.
Viņi nav «citi»
Tibetas budisma klostera Sera Dže (Indija) mūki ieradās Rīgā, lai, Budisma meditācijas centra Ganden aicināti, starptautiskās tūres ietvaros piedalītos virknē kultūras un labdarības pasākumu Latvijā. Gadsimtiem ilgi Sera Dže klosteris bijis izcilu meistaru mājvieta. Patversmē Labās mājas mūki veica dzīvnieku svētīšanas praksi (meditāciju). Labo māju vadītāja Astrīda Kārkliņa saka: «Pašlaik patversme ir pārpildīta. Katrs dzīvnieks cer nokļūt savās mājās pie labiem cilvēkiem, bet tajā īsākajā vai garākajā laika sprīdī, kamēr viņi atrodas zem Labo māju jumta, rūpējamies par viņiem, lai viņu sirdis izjustu cilvēka labestību. Tāpēc bijām priecīgi, kad uzzinājām, ka unikālais pasākums notiks tieši mūsu patversmē. Es ticu, ka budistu mūku dotā svētība mūsu dzīvniekiem pavērs gaišu ceļu dzīvē.»
Pirms došanās pie patversmes dzīvniekiem Geše (filozofijas doktora grāda apzīmējums - T. Š.) Tuptens Sonams uzrunāja klātesošos: «Budisms māca, ka visas jūtošās būtnes ir pelnījušas cieņu un rūpes. Tos, kuri dzīvo dzīvnieku pasaulē, budisti redz kā radības, kas iepriekšējās dzīvēs ir bijušas mūsu mātes un tēvi, brāļi un māsas, dēli un meitas - un kādreiz būs atkal. Šāds skatījums paver ceļu līdzjūtībai, žēlsirdībai, cieņai un bijībai pret ikvienu, kas ieradies šajā pasaulē cilvēka, dzīvnieka vai auga veidolā un nozīmē rīcību.» Tuptens Sonams skaidroja, ka dažādi sabiedrības pārstāvji nereti iestājas pret līdzjūtīgu attieksmi un veido domu, ka nodarīt pāri citiem ir pieņemama rīcība. Tā vietā, lai jebkuru dzīvu radību cilvēki vienkārši uztvertu kā būtnes, kas ir tādas pašas kā mēs, viņi tās nosauc par svešiniekiem un ierindo kategorijā «citi», «ne tādi kā mēs». Šis redzējums ļauj ignorēt ciešanas, veicina to «citu» ekspluatēšanu, mocīšanu un nogalināšanu, pasludinot to par pareizu un taisnīgu rīcību.
Budisti aicina atbalstīt jebkurus centienus mazināt dzīvnieku ciešanas. Kā teicis Viņa Svētība Dalailama, pret visām būtnēm, kuras spēj just, jāizturas vienādi. Mokot un darot pāri dzīvniekiem šajā dzīvē, cilvēks veido sev nelāgu karmu.
Vēlot baltu ceļu dzīvē
Pēc meditācijas viesu telpā mūki devās pie dzīvniekiem. Nedaudz šaubījos, vai mūkiem izdosies veikt lūgšanu un svētīšanas rituālu, jo parasti, kad patversmē ierodas sveši cilvēki, suņi saceļ neiedomājamu troksni, vēloties pievērst uzmanību tieši sev - es tas labākais, tas skaistākais, ņem, lūdzu, mani!
Saules apmirdzētajā patversmes zaļajā pagalmā mūki rindā cits aiz cita sāka savu ceļu, pieejot katram voljēram. Lieli un mazi, jauni un veci, aktīvi un mierīgi suņi vēroja procesiju. Katrs uzvedās atbilstoši savam raksturam: cits - asti luncinot, cits - cenšoties nolaizīt ciemiņiem rokas, cits - nenovēršot acis no cilvēkiem dīvainajos apmetņos. Protams, suņi rēja un smilkstēja, lēca augšā un griezās riņķī. Mūki skaitīja lūgšanas, un, veltot skatu katram dzīvniekam,vēlēja viņiem baltu ceļu dzīvē.
Pēc patversmes darbinieku lūguma mūki skaitīja īpašu lūgšanu un arī svētīja patversmes daudzcietušo piecus gadus veco Džeri, kuru saimnieks bija novedis līdz bezpalīdzīgam stāvoklim. Ārsti sunim konstatēja neiroloģiskas problēmas jeb muguras nervu saknīšu iekaisumu. Fantastiskais, pacietīgais un kārtīgais suns cīnījās ar paralīzi. Visus pārsteidza viņa dzīvotgriba. Visu laiku katrs patversmes dalībnieks rūpējās par Džeri. Tagad suns ir atlabis un gaida savu cilvēku, ar kuru būs laimīgs šajā dzīvē.
Klātesošajiem sariesās acīs miklums, kad Džeris uzticīgi pieglaudās katram mūkam, kā pateicoties par viņam veltīto svētību, un apsēdās pie Geše Tuptena Sonama kājām. Astrīda Kārkliņa ir gandarīta: «Neviena būtne nav nākusi šajā pasaulē, lai ciestu. Kādam cilvēkam būs laime dzīvot kopā ar Džeri, abpusēji darot viņu dienas gaišākas un labestīgākas. Viņš taču saņēmis svētību.»
Bez klātesošo pavadoņu svītas budistu mūki apmeklēja arī patversmes kaķu novietnes.
Atvadoties ciemiņi vēlēja labas dienas visiem cilvēkiem, kas ar līdzjūtību un žēlsirdību palīdz dzīvniekiem, kuri patversmē nonāk ne savas dzīves labākajā laikā. Geše Tuptens Sonams teica viedus vārdus: «Visā savā pastāvēšanas vēsturē cilvēce nav bijusi tik nežēlīga un nav sējuši tādu iznīcību kā pašlaik. Mēs aicinām ikvienu nepievērt acis uz dzīvnieku ciešanām. Ar savu darbu Labās mājās un visas citas dzīvnieku patversmes kļūst par miera un labestības sējējiem, vairo labsirdību un līdzjūtību sabiedrībā. Lai mūsu svētība iedvesmo labiem darbiem un domām.»