Taču lielākoties publiskajā telpā izskanoši izteikumi par parādībām un norisēm šajās jomās balstās tikai un vienīgi personīgā emocionālā pieredzē un gaumes spriedumos. Šādā aspektā gan nekad netiek diskutēts par eksakto jomu aktualitātēm, piemēram, vai konkrētais kādas cietvielu fizikas problēmas risinājums kādam šajā nozarē nezinošam patika vai nepatika.
Protams, šis ir stipri vienkāršots salīdzinājums, bet tas der situācijas apzināšanai un uzrāda, cik bieži par kultūras un kultūrpolitikas jautājumiem tiek spriests bez priekšzināšanu minimuma. Vispārējā izglītība, ko sniedz vidusskola, ir tikai pamats, un izvēles programmu stratēģija ļauj visai veiksmīgi izvairīties no saskares ar mākslas vēsturi. Savukārt augstskolas lielākoties piedāvā specializētu studiju programmu. Rezultātā iespējams kļūt par kvalificētu speciālistu vienā konkrētā jomā, paliekot bez mazākā priekšstata par to, kas pasaulē notiek ārpus šīs jomas robežām.
Toties, piemēram, daudzās ASV augstskolās bakalaura programmas studenti pirmajos gados apgūst pa kursam no visdažādākajām jomām neatkarīgi no izvēlētās specialitātes. Tajā skaitā obligāti jāapgūst vismaz viens mākslas vēstures ievadkurss. Tas nozīmē, ka jebkuram bakalaura līmeņa izglītību ieguvušam profesionālim - fiziķim, IT speciālistam, sociālajam darbiniekam, biologam, medmāsai, grāmatvedim - ir vismaz minimāls priekšstats par galvenajiem mākslas un arhitektūras sasniegumiem no akmens laikmeta līdz mūsdienām.
Kāpēc tas vajadzīgs, vai tā nav lieka laika tērēšana? Pirmkārt, mākslas vēsture ir pasaules vēstures viens aspekts, un diez vai kāds gribētu apšaubīt, ka vispārējas zināšanas par mūsu civilizācijas vēsturi ir noderīgas un nepieciešamas ikvienam neatkarīgi no izvēlētās profesijas. Otrkārt, vēstures izzināšana ir praktisks vingrinājums redzesloka paplašināšanai un domāšanas vingrināšanai. Tai skaitā arī mākslas vēstures studijas, jo māksla un arhitektūra vienmēr bijusi cieši saistīta ar laikmeta ekonomiskajām, politiskajām, sociālajām aktualitātēm un atklājumiem zinātnē, un bieži vien tieši vēsturiskajās paralēlēs meklējamas atbildes uz šodien būtiskiem jautājumiem.
Visbeidzot, izpratne par mākslas un arhitektūras norisēm un nozīmīgākajiem mākslas darbiem un objektiem ir pamats savas gaumes izkopšanai un argumentētu viedokļu izteikšanai. Tas savukārt sniedz iespēju piedalīties civilizētās izglītotu cilvēku diskusijās, kā arī labāk izprast mūsdienu mākslu, dizainu, modi, arhitektūru, kino utt. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka mūsdienu zinātnēs bieži vien tiek dota priekšroka starpdisciplināriem projektiem, tiek meklēti jauni metodoloģiski risinājumi un teorētiskas pieejas, un orientēšanās vēsturiskajā materiālā ir galvenais pamats, uz kura balstīt jaunradi.