Pret BT sākto tiesvedību statistika šīm iestādēm glaimo - piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotie dati liecina, ka 2013. gadā pārsūdzēti 85 BT lēmumi, no tiem tiesa atcēlusi vien sešus. Gadu iepriekš skaitļi ir līdzīgi - 81 pārsūdzēts un seši atcelti lēmumi, savukārt 2011. gadā pārsūdzēti 72 lēmumi un atcelti pieci. Uz tūkstošos mērāmu lēmumu fona, ko katru gadu pieņem BT visā Latvijā, tiesvedību ir maz. Taču tas nenozīmē, ka visos pārējos gadījumos šīs savos lēmumos lielā mērā neatkarīgās iestādes rīkojušās saskaņā ar likumu un bērnu interesēs. Zvērināta advokāte Krista Milberga, kura sniedz juridisko palīdzību, tostarp saistībā ar BT lēmumiem, balstoties savā pieredzē, min vairākus iemeslus, kāpēc cilvēki vairākumā gadījumu izvēlas netiesāties: «BT lēmumu apstrīdēšana ir nostāšanās pret pašvaldības ievēlētu iestādi - nepatīkama nodarbe, ja esi vietējais. Otrkārt, tā ir zemā pašapziņā sakņota vientiesīga paļaušanās, ka lēmēji zina labāk. Trešais iemesls saistāms ar zemo izglītības un informētības līmeni - šķiet, ne visas pašvaldības informē savus trūcīgos klientus par iespēju saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, lai risinātu akūtus civiltiesisku strīdu jautājumus, un nākas saskarties ar situācijām, kad ģimene ir ilgstošā sociālo darbinieku redzeslokā, taču tikpat ieilgušas ir civiltiesisku attiecību strīdus situācijas, ko bija iespējams risināt savlaicīgi.»
Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) mājaslapas galvenē publicēts latīņu sakāmvārds vēsta: «Tiesības - labā un taisnīgā māksla.» Šī Tieslietu ministrijas padotības iestāde sniedz bezmaksas juridiskos pakalpojumus trūcīgām vai maznodrošinātām personām, taču «labā un taisnīgā māksla» pieejama vien civiltiesiska rakstura strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesību jautājumiem. Savukārt bāriņtiesu lēmumi pārsūdzami Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, un šajā gadījumā likums neparedz valsts apmaksātu juridisko palīdzību, norāda JPA Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja Jeļena Bārbale. Ir gan cerība, ka situācija varētu mainīties, - izstrādāti un valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi, kas paredz apmaksātu aizstāvību arī bāriņtiesu pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas lietās - taču arī tikai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.
«Cilvēkiem, kuriem pietrūkst pāris eiro līdz trūcīgā statusam, juridiskā palīdzība var nebūt pa kabatai - advokāta palīdzība [ar bāriņtiesas lēmumu pārsūdzēšanu saistītās] lietās ir ļoti laikietilpīga, tāpēc tas nav lēts prieks,» atklāj K. Milberga.