Vai vēl nāksies pļaut zāli?
Rudens pirmā puse Latvijā izcēlās ar lielu sausumu. Oktobris bija sausākais, kopš Latvijā veic meteoroloģiskos novērojumus. Vismazāk nokrišņu bija Kalnciemā, kur visa mēneša laikā nokrišņu daudzums sasniedza nepilnus trīs milimetrus - tas ir kā krietna rasa vairāku rītu garumā. Ūdens līmeņi vairākās upēs sasniedza minimuma rekordus, akās pazuda ūdens. Novembris gan palēnām situāciju vērsa par labu, jo kopējais nokrišņu daudzums valstī bijis par 20 procentiem lielāks nekā parasti. Novembra laikā ūdens līmeņi upēs cēlušies par pusmetru līdz metram, dažās upēs pat par pusotru metru. Septembris un oktobris temperatūras ziņā bija tuvu klimatiskajai normai, turpretim novembrī norma tika atstāta tālu aiz muguras - vidējā temperatūra bija aptuveni trīs grādus augstāka nekā parasti. Atliek vien cerēt, ka apkures rēķini korelēs ar termometra rādījumiem pie loga.
Sociālajos tīklos jau parādījušās ziņas par plaukstošām ķiršu un cidoniju lapām. Pēdējos 15 gados siltākie decembri plaucēja ne tikai koku lapas. 2006. gada decembris bijis siltākais Latvijas vēsturē. Vidējā mēneša temperatūra bija +4,3 grādi, un mēneša pirmajā pusē termometra stabiņš dienās bieži bija ap +10 grādiem, 15. decembrī Kolkā sasniedzot pat +11,4 grādus. Rīgas parkos nācās vēl pēdējo reizi nopļaut zāli, laukos manīja ne tikai uzziedam zemenes un pienenes, bet man pašam izdevās pagaršot gaiši rozā - no gaismas trūkuma ūdeņainu un skābu, bet decembrī zem klajas debess nogatavojušos - mājas aveni. Šogad decembris varētu mīt līdzīgu taku - tā sākums būs silts, vējains, bieži līs, un ziemu nemanīs.
Svētki bez baltuma
Laika prognozes nākamajām desmit dienām pavisam skaidri un droši rāda - Atlantijas okeāns ar siltumu bagātīgi apgādās visu Eiropu. Lai siltās gaisa masas aptvertu tik plašu reģionu un, veicot lielu attālumu no okeāna, pa ceļam neatdzistu, tām vajag kustēties ātri. To nodrošinās spēcīgi cikloni, kas gaisu ar stipriem vējiem pūtīs uz kontinentu. Tas savukārt nozīmē, ka Eiropā līdz decembra vidum vēl gaidāmas vairākas vētras.
Viena no tādām jau šajā nedēļas nogalē virs Norvēģu jūras un Skandināvijas piekrastē, visticamāk, sasniegs orkāna spēku, brāzmās pat līdz 50 metriem sekundē. Latvijā tuvākajā laikā būs vējains, bet stipras vētras, visticamāk, tomēr ies secen.
Krievijas Hidrometeoroloģijas dienesta prognoze Austrumeiropai vēsta, ka decembrī vidējā gaisa temperatūra Latvijā būs 1-1,5 grādus virs normas, bet ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras pārvaldes prognožu modeļa vairākums scenāriju paredz pat vēl siltāku laiku. Arī nokrišņu daudzums, visticamāk, būs lielāks nekā parasti, proti, bieži līs. Ilgtermiņa prognozes no abiem minētajiem avotiem novembri paredzēja vienu līdz divus grādus siltāku par normu - tātad tās bija pat samērā piesardzīgas.
Lai arī decembra nogalē ir lielākas cerības uz kaut īslaicīgu salu un sniegu, pēc pašreiz pieejamās informācijas, solīt baltus Ziemassvētkus būtu klaji maldinoši. Lai gan šie svētki saistās ar sniegu un salu, Latvijā tie biežāk ir ar atkusni vai vispār bez sniega. Taču klimatiskā realitāte cerēt uz baltiem Ziemassvētkiem nekad nav traucējusi arī iedzīvotājiem Rietumeiropā, kur sniegs decembra beigās vispār ir reta parādība. Sūdzēties, ka šajā laikā nav sniega, pietiekami lielas tiesības būtu tikai vairākumam Skandināvijas un Krievijas iedzīvotāju, jo citviet Eiropā, ja neskaita kalnus, Ziemassvētki biežāk ir pelēki, tumši un slapji nekā balti un auksti.
Dažiem nesanāks nopelnīt
Apkures kompānijas lēš, ka vidējās mēneša temperatūras nobīde par grādu uz augšu nozīmē aptuveni par 5-6 procentiem mazākus rēķinus. Pērn decembris Latvijā kopumā bija par aptuveni grādu aukstāks par normu. Ja piepildīsies prognozes un šis decembris būs vismaz divus grādus siltāks par normu, tad apkures rēķins decembrī būs par gandrīz 20 procentiem mazāks.
Ietaupīto naudu ziemas otrajā pusē varbūt būs iespējams notērēt kādā no Latvijas slēpošanas trasēm, bet tuvākajā laikā slēpošana pašu mājās, šķiet, būs nereāla. Novembra beigās, kad uz dažām dienām iestājās noturīgs sals, vairākas slēpošanas trases Vidzemē sāka ražot sniegu. Siguldā atklāja distanču slēpošanas sezonu, taču, ja arī ar saldēšanas iekārtām un mērenām mokām izdosies noturēt balto, sasalušā ūdens masu virs trases, diez vai tā būs sevišķi baudāma slēpotājiem.
Ar laika apstākļiem, kā vienmēr, - daļai sabiedrības un tautsaimniecības nozaru tie nāk par labu, daļai ne. Šoreiz ziemas sākums ļaus Latvijai izdot mazāk naudas par enerģijas resursiem, ietaupīt ceļu un ielu uzturēšanā. Jācer, ka būs arī mazāk autoavāriju. Taču ziemas izklaižu piedāvātājiem ar nepacietību jāgaida peļņas mirkļi pēc Jaungada.
Eiropā silts, bet vētrains
Noturīga sniega kārta un sals decembra pirmajā pusē nav gaidāms pat Krievijā, kur ziema tomēr parasti ir gan agrāka, gan krietni bargāka nekā citviet Eiropā. Novembra beigās Alpos daudz sniga un vairākums ziemas kūrortu sāka sezonu. Siltā laika dēļ zemākajās slēpošanas trasēs sniegs kusīs, taču lielāko daļu kalnu tomēr klās pietiekama sniega kārta.
Vētras, kas jau kopš novembra vairākkārt brāzušās pāri Britu salām un Skandināvijai, turpināsies arī decembrī. Siltas ziemas Eiropā raksturīgas ar vētrām. Līdzšinējie rudens un ziemas cikloni Latviju saudzējuši. Stiprākais vējš novembra izskaņā bija Ventspilī - brāzmās līdz 28 metriem sekundē, taču Latvijas piekrastei to nevar saukt par postošu vai neierasti stipru vēju. Skaidrs, ka Rietumeiropa šoziem vēl piedzīvos spēcīgas vētras, un pastāv augsta iespēja, ka vēlāk kāda no tām var skart arī mūs.