Sarunas par šo jautājumu vēl notiks ar Latvijas Televīzijas vadību, bet, visticamāk, ar pilnu slodzi tas būs no jūnija.
Kāda, jūsuprāt, ir sabiedriskās televīzijas Ziņu dienesta misija nacionālajā TV kanālā?
Uzskatu, ka ziņām un informatīvajiem raidījumiem ir jābūt sabiedriskās televīzijas pamatu pamatam. Un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta misijai ir jābūt izcilai žurnālistikai. Tas varbūt skan kā ļoti augsts mērķis, bet nav jēgas nospraust zemākus mērķus, ir jācenšas sasniegt tieši augstākos. Un izcila žurnālistika sevī ietver objektivitāti, uzticamību un ziņu daudzpusību. Un tieši sabiedriskajā medijā svarīgs moments ir politiskā neitralitāte. Tas nozīmē, ka sabiedriskā televīzija atšķirībā no komercmedijiem neizrāda politiskās simpātijas, bet precīzi un asi izvērtē katra politiskā spēka darbību. Tas, ko es gribu īpaši pateikt, - Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā nebūs tādas situācijas, kāda ir bijusi dažos citos medijos, kuri apzināti atbalsta konkrētus politiskos spēkus un nicina konkrētus cilvēkus, bet pēc tam pēkšņi pārmet deķīti uz citu pusi un sāk atbalstīt citus, bet tos, kurus viņi nicināja, atkal sāk atbalstīt un dodas uz Saeimu vai Doma lauku aizstāvēt. Tā nav profesionāla žurnālistika. Tam nav nekāda sakara ar uzticamu žurnālistiku.
Sabiedriskajā televīzijā ziņām, protams, ir jābūt ietekmīgām. Tādām, kas nosaka dienas kārtību valstī. Mēs nedrīkstam ļauties tikai un vienīgi politiķu diktētai dienas kārtībai. Tādējādi bieži vien sanāk, ka politiķi diktē pseidoproblēmas, bet mēs, žurnālisti, uz tām uzķeramies un par tām runājam. Un tad tās nonāk sabiedrības uzmanības centrā. Mūsu ziņu centrā būs cilvēks, uz kuru attiecas amatpersonu pieņemtie lēmumi. Vēl būtiski, ja runājam par sabiedrisko televīziju, - lai ziņu raidījumi kļūst vēl pētnieciskāki un analītiskāki, jo tieši šī joma būs tā, kas tiks vēl vairāk pastiprināta.
Televīzijas rīcībā ir iespēja ietekmēt skatītāju ne tikai ar žurnālista tiešo tekstu, bet arī ar audiovizuālo fonu. Piemēram, faktu ziņā neitrāla sižeta fonā palaižot mūziku no kinofilmas Krusttēvs, kas rada asociācijas ar mafiju, vai, pieminot netīkamu politiķi, ekrānā demonstrējot rokas, kas pārcilā paciņas ar naudu. Kāda ir jūsu attieksme pret šādu paņēmienu izmantošanu sabiedriskās televīzijas Ziņu dienesta pārraidēs?
Ja mēs runājam par objektīvu žurnālistiku, tad tā sevī ietver ne tikai vārdisko saturu, bet arī visu šo vizuālo materiālu.
LTV vadītāja kandidāti debatē vairākkārt pieminēja LTV politizāciju. Arī pētījumi rāda - cilvēki domā, ka LTV ir valsts televīzija, kas pauž valdības viedokli vai, vēl sliktāk, apkalpo valdību. Kādēļ ievērojamā sabiedrības daļā ir radies tāds viedoklis?
Ņemam visu pēc kārtas - ja runājam par to, ko teica kandidāti, manuprāt, šodien jēdzieni «politiskais spiediens» un «politizācija» ir ļoti modīga lieta. Tomēr, ja ar to tiek domāts, ka Saeima un valdība ir institūcijas, kas regulē sabiedriskā medija budžetu vai to pat nosaka, tad tā, protams, ir politizācija. Ja Latvijas Televīziju uzrauga politiski iecelta padome, tad tā ir politizācija. Taču, ja runājam par saturu, ir jāsauc konkrēti piemēri, nevis vienkārši jāskandina, ka viss ir politizēts. Šādi abstrakti pārmetumi, manuprāt, nav pieņemami. Ja runājam tieši par televīzijas Ziņu dienestu, es neuzskatu, ka televīzijas Ziņu dienests būtu politizēts. Tieši pretēji - tas arī turpmāk būs politiski neitrāls. Tas būs objektīvs un runās par sabiedrībai svarīgiem notikumiem.
Ja runājam par Vidzemes Augstskolas pētījumu, tas, ka televīzijā vairāk parādās valdības viedoklis par vienu vai otru jautājumu, ir neizbēgami, jo viņi taču pieņem lēmumus, kas iespaido mūsu dzīvi. Jautājums ir, cik kritiski tiek izvērtēti šie politiķu pieņemtie lēmumi. Un tas, iespējams, ir tas jautājums, kur mēs varētu strādāt labāk. Mēs varētu kritiskāk vērtēt politiķu pieņemtos lēmumus un analizēt tieši tādā aspektā, kā tas ietekmēs vienkāršo cilvēku dzīvi. Tieši to cilvēku dzīvi, uz kuriem attieksies šie politiķu lēmumi.
Skaidrs, ka sabiedriskās televīzijas Ziņu dienestam nevarētu būt partijiskas simpātijas. Taču tādos svarīgos jautājumos kā valodas referendums vai eiro ieviešana - kā te paliek ar politisko neitralitāti?
Es joprojām uzskatu, ka sabiedriskā medija sūtība un būtība ir būt neitrālam un pārstāvēt visu sabiedrību. Komercmedijam varbūt tas nav tik svarīgi, un komercmediji bieži to nedara. Taču šīs divas lietas - eiro ieviešanu un valodas referendumu - gan es nošķirtu. Referendums par valsts valodu, manuprāt, ir daudz plašāks temats. Tas ir jautājums par valsts pamatiem un nācijas apdraudējumu. Kritiskos brīžos un valstiskuma pamatus skarošos jautājumos ir pieļaujama redakcionāla nostāja, tomēr joprojām atspoguļojot visus viedokļus. Tas nozīmē, ka parādās arī pretējie viedokļi un šie pretējie viedokļi netiek cenzēti. Ja runājam par eiro - šeit gan nekādas redakcionālās nostājas nevar būt. Šis jautājums ļoti pretrunīgi ir vērtēts gan sabiedrībā, gan arī ekspertu vidū. Tādēļ mūsu uzdevums būtu objektīvi analizēt visu eiro ieviešanas procesu un gaidāmās sekas.
Tomēr kāds var pasludināt, ka arī eiro ieviešana ir kritisks brīdis, kas būs tie cilvēki, kuri noteiks sabiedriskās televīzijas Ziņu dienesta nostāju patiešām kritiskā brīdī?
Manā izpratnē valde ir tā, kas var rekomendēt sabiedriskās televīzijas Ziņu dienesta politiku patiesi kritiskā brīdī. Bet es ļoti ceru, ka valde neiejauksies redakcionālajā politikā. Es uzveru, ka runa ir tieši par krīzes situācijām, kā Bostonas šaušana vai valsts pamatu apdraudējums. Es nedomāju, ka jautājums par eiro ir valsts pamatu apdraudējums. Tad tas ir ļoti sekli un vienkāršoti skatīts jautājums. Šeit nu gan politiķiem ir jānāk un jācenšas pārliecināt sabiedrību par to, cik svarīgs ir šis jautājums, bet neviens nevar norādīt, ka sabiedrība ir dumja, kas neko nesaprot. Ja mēs atceramies valodas referendumu un tieši to, kā līdz tam nokļuvām, - tās tieši bija bezatbildīgas politiskas spēles ar valsts likteni no abām pusēm. Uzsveru - abām. Un tieši sabiedrība bija tā, kas šo valsts valodas problēmu stingri un vienoti atrisināja.