Aprēķināts, ka, ieskaitot ziloņmājas celtniecībai plānotos 4,6 miljonus, kopā būtu vajadzīgi vairāk nekā septiņi miljoni latu. Par šo naudu iecerēts uzbūvēt veterināro ambulanci, nodrošināt atbilstošas mītnes Āfrikas savannas sugām, rekonstruēt terārija ēku un veikt citus darbus.
«Dzīvnieku sugu skaits visās grupās, izņemot abiniekus, ir samazinājies. Nav bijis pietiekami resursu, lai veidotu jaunas ekspozīcijas putniem un zīdītājiem. Tā vietā esam izvēlējušies turēt, vairot un rādīt daudzveidīgus nelielus dzīvniekus, kā bezmugurkaulniekus un abiniekus, jo tiem esam spējīgi nodrošināt nepieciešamos apstākļus,» situāciju raksturo Zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola. Nespējot nodrošināt prasībām atbilstošus apstākļus, Āzijas ziloņus aizsūtīja uz Nīderlandi, cerot pēc jaunas mītnes uzbūvēšanas tos atgūt. No sešiem lāčiem palikuši tikai divi, un arī tiem būtu ļoti nepieciešams uzlabot dzīvošanas apstākļus. Trijām no piecām lielo pērtiķu sugām atrastas mājas citviet, jo to mītnei nepieciešama rekonstrukcija. No 23 papagaiļu sugām palikušas 11. Kopā zoodārzā ir par aptuveni 50 sugām mazāk nekā pirms 10 gadiem.
Ar esošajiem līdzekļiem pietiek ikdienas vajadzībām un akūtāko problēmu novēršanai, atzīst SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš. Pērn izremontēta veterinārā ambulance, kuru Pārtikas un veterinārais dienests bija atzinis par kritiskā stāvoklī esošu. Pie labākām mītnēm pēdējā dekādē tikušas žirafes, dzērves, pelikāni, roņi, ķenguri un citi dzīvnieki. Tomēr ir problēmas, kuras nav atrisinātas, jo trūkst līdzekļu. Zoodārzs ik gadu uzņem ap pussimtu nelaimē nonākušu savvaļas dzīvnieku un izmitina konfiscētos, bet tiem nepieciešamas atsevišķas telpas. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti pēdējā pārbaudē februārī secinājuši, ka esošo karantīnas zonu nepieciešams paplašināt. Saskaņā ar Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijas (EAZA) prasībām jābūt iespējai karantīnā turēt lielos dzīvniekus, norāda DAP Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Gita Strode. Jaunas veterinārās ambulances ar karantīnas zonu celtniecībai nepieciešams vairāk nekā miljons latu.
Tāpat DAP atzinis, ka atsevišķu dzīvnieku mītnes ir par mazu un nav atbilstoši aprīkotas, piemēram, jūras ērglim un savvaļas kaķiem. Arī VARAM ziņojumā minēts, ka «daļa infrastruktūras objektu ir jārekonstruē vai jābūvē no jauna, lai nodrošinātu atbilstību mūsdienu prasībām».
Dzīvnieku turēšanas prasības mūsdienās kļūst arvien stingrākas, tāpēc daļa no mītnēm kļuvušas nepiemērotas. Tas varētu draudēt ar EAZA ieteikumu dzīvniekus, kuriem nav nodrošināti vajadzīgie apstākļi, sūtīt projām. «Ieteikuma neievērošanas sekas nozīmētu izslēgšanu no dzīvnieku apmaiņas un vairošanas programmām, kas faktiski nozīmē agri vai vēlu normālas zooloģiskā dārza darbības pārtraukšanu,» skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza attīstības projektu vadītājs Edgars Vītols. Tuvākajos desmit gados paredzēts veikt visu Eiropā reģistrēto zoodārzu pārakreditāciju, tāpēc arī svarīgi veikt nepieciešamos uzlabojumus. Tas ir arī obligāts priekšnosacījums jaunu dzīvnieku uzņemšanai.