Kā jūs sākāt interesēties par astronomiju?
Domāju, ka pats pirmais impulss bija 1986. gadā, kad pie debesīm bija novērojama Haleja komēta, kas ne bez pūlēm tomēr bija redzama ar neapbruņotu aci. Apziņa, ka iepriekš komēta tik tuvu bijusi vienīgi XX gadsimta sākumā, lika man aizrauties ar astronomijas ideju arvien vairāk. Tomēr nopietnāk astronomijai pievērsos 1993. gadā, vēl mācoties vidusskolā, un kopš tā laika šī mīlestība pret zvaigžņotajām debesīm nav zudusi. Tolaik iegādājos arī savu pirmo teleskopu, kas deva iespēju nopietnāk nodoties zvaigžņu pētījumiem. Pats esmu studējis matemātiku un fiziku, kas plašākā skatījumā ir astronomijas zinātnes pamatā. Ikdienā mans profesionālais darbs nav saistīts ar astronomiju, bet tā ir joma, kur es turpinu savu, ja tā var teikt, sabiedrisko darbu. Kopumā astronomi ir iedalāmi divās lielās kategorijās - profesionālie un amatieru astronomi, kas ar to nenodarbojas profesionālā līmenī, tomēr regulāri velta laiku, lai veiktu sistemātiskus novērojumus. Es pats sevi pieskaitu pie vaļasprieka astronomiem. Profesionālo astronomu Latvijā nav vairāk par dažiem desmitiem, kamēr amatieru astronomu skaits sasniedz vairākus simtus.
Kas šobrīd astronomijas jomā ir visaktuālākais pasaulē?
2015. gadā ir gaidāmi daudzi nozīmīgi astronomiski notikumi. Dažādos pasaules reģionos novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. Gada sākumā Zemes ziemeļu puslodē bija novērojama Lavdžoisa komēta. 2015. gada februārī kosmiskais aparāts Dawn uzsāka pundurplanētas Cereras izpēti. Šis būs Dawn misijas pēdējais izpētes objekts, un šobrīd tiek plānots, ka misija tiks pabeigta jau šī gada jūlijā. Ap šo pašu laiku kosmiskais aparāts New Horizons sasniegs Plutonu un palidos tam garām aptuveni 10 000 km attālumā. Kosmiskais aparāts devās ceļā uz Plutonu jau 2006. gadā, kad Plutons vēl oficiāli bija devītā Saules sistēmas planēta, bet neilgi pēc tam ar Starptautiskās Astronomijas savienības Ģenerālās asamblejas lēmumu tas ieguva savu jauno pundurplanētas statusu. Vēl šajā laikā īpašs notikums ir Habla kosmiskā teleskopa 25 gadu svinības. Habla teleskops ir unikāls zinātnisks instruments, kas sniedz ļoti plašu ieskatu visdažādāko objektu izpētē, un laika gaitā ar tā palīdzību ir iegūti daudzi nozīmīgi attēli.
Pie kā šobrīd strādā Latvijas zinātnieki astronomi?
Latvijā nozīmīgākie pētījumi šobrīd notiek Ventspilī. Tāpat Baldonē tiek veikti nopietni zinātniski pētījumi - piemēram, oglekļa zvaigžņu pētījumi, kas ir ļoti specifiska sfēra, bet šajā jomā Latvijai ir nozīmīga loma starptautiskā līmenī. Prognozēju, ka nākotnē Latvijas līdzdalība lielos pasaules projektos kļūs arvien nozīmīgāka, tādēļ īpaši svarīga ir gan jauno zinātnieku piesaistīšana, gan arī finansējuma atvēlēšana ar astronomiju saistītām aktivitātēm.
Ko šogad noteikti nevajadzētu palaist garām zvaigžņoto debešu vērotājiem?
2015. gadā ir novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs jau bija redzams vakaros janvāra vidū un būs redzams arī maija pirmajā pusē, bet ap oktobra vidu tas būs novērojams rīta stundās. Venera būs redzama vakaros līdz pat jūlijam, tādēļ, norietot Saulei, vērts paskatīties debesīs rietumu virzienā, bet, sākot ar septembri, tā būs novērojama rīta stundās. Savukārt Jupiters, gluži tāpat kā Saturns, maija pirmajā pusē būs redzams visu nakti, izņemot rīta stundas. Šī informācija būs noderīga tiem cilvēkiem, kam patīk vērot naksnīgās debesis un atpazīt tajās dažādus objektus.
Kur Latvijā vislabāk doties vērot zvaigznes?
Latvijā ir samērā daudz interesantu vietu, kas noteikti aizraus zvaigžņu vērotājus. Viena no tādām ir Ventspils Tehniskās jaunrades nams, kur atrodas viens no Latvijā lielākajiem planetārijiem. Noteikti ir vērts apmeklēt arī Latvijas Universitātes miniplanetāriju, kā arī apskatīt Fridriha Candera - kosmosa izpētes - muzeja ekspozīciju. Interesanta ekspozīcija, kas apvieno zinātni un mākslu, ir apskatāma Saules muzejā Rīgā. Cilvēkus bieži interesē zvaigznes un citi debesīs novērojamie objekti, bet lielākais izaicinājums, ar ko daudzi saskaras, ir noorientēties zvaigžņotajās debesīs un pareizi atpazīt zvaigznājus. Ja mēs palasām latviešu tautasdziesmas, varam redzēt, ka latvieši jau senatnē ir bijuši cītīgi debesu vērotāji un meklējuši skaidrojumu dažādām dabas parādībām. Latvijā ir vairākas observatorijas, kur var tuvāk iepazīt debess dzīļu noslēpumus. Mums ir gan minētā Baldones observatorija, kas pieejama visiem interesentiem, iepriekš piesakoties uz ekskursiju, gan StarSpace Suntažu observatorija, kur var doties ikviens apmeklētājs. Abas vietas ir labi piemērotas astronomiskiem pētījumiem, jo tās atrodas pietiekami tālu no lielām pilsētām, un novērotājiem tur netraucē gaismas piesārņojums.