Iepriekš tāds bija arī R. Vējoņa viedoklis, taču prezidentam bija svarīgs vienots Vienotības frakcijas un visas koalīcijas atbalsts tās kandidātam. K. Šadurskis žurnālistiem sacīja, ka ir pārliecināts - visa frakcija viņu atbalstīs, taču pie Valsts prezidenta viņš ieradās tikai ar mutisku solījumu, jo Vienotības valdes un frakcijas sēde joprojām nebija sasaukta. No Vienotības sarunās ar Valsts prezidentu gan piedalījās arī Valmieras mērs Jānis Baiks, kurš apstiprināja, ka K. Šadurskim ir arī visu sadarbības partneru atbalsts.
Kamēr Vienotība vilcinājās, iniciatīvu pārņēmusi Zaļo un Zemnieku savienība, kura sākusi arī sarunas ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) un Vienotības iekšējo opozīciju par atbalstu savam kandidātam. ZZS iepriekš nebija gatava iesaistīties K. Šadurska valdībā. Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka galvenais cīņas objekts ir Satiksmes ministrija (SM), «kurā vēl ir palikusi nauda». Viņš Dienai pieļāva - ja ZZS dabūtu šo ministriju, varētu piekrist jebkuram Vienotības premjeram. Taču S. Āboltiņa teica, ka Vienotība vēlas SM paturēt. Tas neoficiāli tiek saistīts ar sadarbības partneru - reģionālo partiju - interesi. Saeimas deputāti Juris Šulcs un Viktors Valainis, kuri Vienotībā pārstāv reģionus, Dienai apstiprināja, ka pašvaldību vadītājiem un reģionu uzņēmējiem ir svarīgi, lai finansējuma sadale «ceļiem un infrastruktūrai notiktu sabalansēti», tāpēc partijai nevajadzētu no šīs ministrijas atteikties.
Pēc tikšanās ar prezidentu K. Šadurskis nosauca ministrus, kurus noteikti vēlētos redzēt arī jaunajā valdībā esošajos amatos - aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība), iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Vienotība), finanšu ministru Jāni Reiru (Vienotība) un kultūras ministri Daci Melbārdi (NA). Satiksmes ministra amats pēc Anrija Matīsa (Vienotība) demisijas ir vakants. ZZS pārstāvji Augusts Brigmanis un M. Kučinskis neslēpa interesi uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un SM, kas tagad ir Vienotības kā premjera partijas pārraudzībā. Finanšu ministra postenī ZZS deleģētu pašreizējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu, bet satiksmes ministra amatā ZZS vēlas, lai atgriežas tagadējais labklājības ministrs Uldis Augulis.
Abi premjera amata kandidāti grib veidot valdību uz esošās koalīcijas bāzes, pieļaujot iespēju runāt arī ar Latvijas Reģionu apvienību un partiju No sirds Latvijai. K. Šadurskis uzsvēra, ka koalīcijas paplašināšana var notikt tikai ar visu trīs partiju - Vienotības, ZZS un NA - piekrišanu.
Ja M. Kučinskis veidotu valdību, viņš vēlētos, lai koalīcijā būtu arī Vienotība. ZZS pārstāvji ne tikai ieskicēja jaunās valdības atbildības jomu sadalījumu, neparedzot tajā lielas izmaiņas, bet arī nāca klajā ar vairākiem radikāliem priekšlikumiem. M. Kučinskis uzskata, ka jāmaina koalīcijas padomes sasaukšanas kārtība, uz to aicinot ievērojami šaurāku dalībnieku loku. Savukārt A. Brigmanis ierosināja atteikties no koalīcijas līguma, jo «vai nu ir uzticība un drauga plecs, vai nav». Koalīcijas līguma nebija arī Einara Repšes valdībā, kuru kopā ar Jauno laiku un Latvijas Pirmo partiju veidoja arī ZZS un TB/LNNK.