Kliedēs virtuālo anonimitāti

"Mēs pastiprinām kontroli, paplašinot finanšu uzņēmumu pienākumu veikt klientu pārbaudi," uzsver EP deputāte Judīte Sargentini no Nīderlandes. "Lielākais risks naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā ir anonimitāte. EP ir nobalsojis par jaunu likumu, kas risina anonimitātes problēmu, sniedzot jaunus, daudz spēcīgākus ieročus tiesībsargājošajām iestādēm," uzskata EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš. Jāpiebilst, ka direktīva paredz arī precīzāk atklāt ES strādājošo uzņēmumu faktiskos īpašniekus, nodrošināt vērienīgāku aizsardzību tā dēvētajiem trauksmes cēlējiem un nosaka prasību identificēt priekšapmaksas karšu īpašniekus jau no 150 eiro.

Kopumā vērtējot, iedzīvotājiem Latvijā un citur ES šī direktīva sniedz divus vēstījumus. 

Pirmkārt, vēstījumu par to, ka virtuālajā pasaulē veiktās darbības atstāj pēdas. Noraut anonimitātes plīvuru no virtuālajā vidē īstenotajām aktivitātēm – sākot no darījumiem ar kriptovalūtām un beidzot ar ķengājošu komentāru rakstīšanu interneta portālos, – ne vienmēr ir ātri un vienkārši paveicams darbs.

Nereti anonimitātes aizsega kliedēšana prasa plašas zināšanas moderno tehnoloģiju jomā, pacietību un laiku, taču ikvienam interneta lietotājam vērts ņemt vērā – viņa darbības globālajā tīmeklī ir izsekojamas.

Prasmīgiem pēdu mudžinātājiem seko tikpat prasmīgi un vēl prasmīgāki pētnieki, kuri atklāj, kur un kā veikts darījums kriptovalūtā, ierakstīts naidīgais komentārs interneta portālā vai izplatīta viltus ziņa sociālajā tīklā. 

Otrkārt, direktīva kliedē nekritisko sajūsmu, ko daļā sabiedrības radīja kriptovalūtu parādīšanās pie finanšu pasaules apvāršņa. Likās – kriptovalūtas dažam labam šķiet kā mītiskā tēla – zelta zivtiņas – un viduslaiku alķīmiķu meklētā zelta radīšanas noslēpuma apvienojums, kas nodrošinās brīnumainu iespēju tikt pie milzīgas bagātības. 

Protams, mēs dzīvojam virtuālajā laikmetā un kriptovalūtas šajā laikmetā iederas, taču nevietā ir to jūsmīga idealizēšana. Ēnu ekonomikas pētnieki jau pauduši, ka šobrīd svarīgi ir analizēt, vai tieši kriptovalūtu vidē nepārvietojas "pelēkā nauda", kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un arī "melnā nauda", kā tiek dēvēti ar terorismu un citiem cilvēku drošībai ļoti bīstamiem noziegumiem saistītie finanšu līdzekļi.