Situācija Latvijas rūpniecībā patlaban nav viennozīmīga. No vienas puses, rūpniecība ir tā tautsaimniecības joma, kuru Covid-19
pandēmija ir ietekmējusi
daudz mazāk nekā mazumtirdzniecību, tūrismu, pasažieru transportu, ēdināšanu
un vēl citas ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās nozares, līdz ar to pēdējo divu gadu laikā rūpniecība
nav īpaši smagi cietusi.
Pēc teju pilnīga klusuma iepriekšējos divos gados 2022.
gadā kruīzu kompānijas Baltijas jūrā steidz atgūt iekavēto, kas samērā lielus izaicinājumus paredz arī Rīgas ostai
un Latvijas tūrisma industrijai, jo atbilstoši pašreizējiem
plāniem galvaspilsētas ostā
vienas vai divu dienu vizīti
pieteikuši 140 kruīza kuģi,
kas uz Rīgu kopumā atvedīs
ap 130 tūkstošiem tūristu.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) paudusi
aicinājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
izveidot stratēģisko krīzes vadības darba grupu tranzīta
sektoram ar galveno mērķi
nodrošināt Latvijas valsts kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību – tādā
veidā sekmējot Latvijas drošību un ekonomikas attīstību.
Krievijas izraisītā kara
Ukrainā dēļ pamazām pārtrūkst ekonomiskās saites ar
mūsu austrumu kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju,
pasauli apdraud izejvielu deficīts un atsevišķās jomās parādās jaunas, vēsturiski augstākās cenas.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja, ka ilgstoša Krievijas karadarbība Ukrainā saglabās enerģijas cenas augstā līmenī un veicinās eiropiešu dzīves dārdzības palielināšanos.