Ēku siltināšana ar koka paneļiem sekmētu klimata mērķu sasniegšanu, konferencē "Klimata mērķu ietekme uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru" piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Saskaņā ar ēku pārvaldīšanas uzņēmuma Selectum Home apkopoto informāciju par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā, vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas. Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.
Zinām, ka aukstā laikā, staigājot bez cepurītes, salst vairāk nekā tad, ja galva ir apsegta. Tieši tas pats notiek ar ēku – ja jumts nav kārtībā vai bēniņos svilpo vējš, telpās ir vēss, neskatoties uz to, ka mājas sienas ir siltinātas, logi jauni un kvalitatīvi…
Šajā plānošanas periodā, respektīvi, līdz 2020. gadam, Latvijai pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums teju 142 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas, vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē māju siltināšanas pasākumus.
Lai atsāktu daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu, Ekonomikas ministrijai bija nepieciešami divi gadi strīdam ar Eiropas Komisiju Turklāt rezultāts nav pagājušā Eiropas Savienības (ES) plānošanas perioda (2007.–2013.) līmenī, pirmdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.Proti, patlaban (2014.–2020.
Apmēram 37 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas nākamajā periodā atvēlēti publisko ēku siltināšanas projektiem lielajās pilsētās. Pārējās pašvaldības, reģionālos attīstības centrus ieskaitot, šim mērķim varēs izmantot apmēram divas reizes mazāku summu – 18,5 miljonus eiro. Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) ar šādu situāciju ir nemierā.