Grandioza, augsta, plaša un gaismas piepildīta – tāda pēc rekonstrukcijas apmeklētājus sagaidīs vairāk nekā 860 gadu senā Parīzes Dievmātes katedrāle, kas šajā nedēļas nogalē atkal atvērs savas durvis
Kultūras mantojums ir dzīvs tad, ja nepārtop par muzejvērtību, kas glabājas vien glāžu skapjos vai pūralādēs un ko drīkst aplūkot tikai no atstatuma, teju vai elpu aizturot. Arī tautastērps – vai nu senču mantots, paša darināts, vai komplektēts – pa īstam uzmirdz tik tad, kad tiek uzvilkts un ar to iziets ļaudīs. Dziesmu svētku tautastērpu skate ir viena no tādām īpašām vietām, un arī šogad tajā piedalījās studijas Dzilna dalībnieces, piedāvājot īpašu kolekciju – pilsētnieku tērpus, kuri tapuši, pirms tam smalki izpētot konkrētā laika modi un tradīcijas.
Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē pasākumu ietvaros, no 29. līdz 31. maijam starptautiskā konferencē Mūsdienu arhitektūras vieta kultūras mantojuma saglabāšanā Rīgā pulcēsies arhitekti un ar arhitektūras jomu saistīti eksperti no septiņām dažādām Eiropas valstīm, lai diskutētu par tēmas aktualitātēm un pieņemtu rezolūciju nākotnei, informēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Linda Zonne-Zumberga.
Ministru kabinets 25. oktobra sēdē lēma piešķirt 353 657 eiro no valsts budžeta programmas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, lai Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņotajam risinājumam varētu veikt steidzami nepieciešamus darbus pēc koksngraužu apkarošanas pasākumiem Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Šogad Eiropas Kultūras
mantojuma dienas tēma Atbildība par nākotni tika izvēlēta, lai izceltu būves, kas radītas atbilstoši ilgtspējības
principiem – ilgam mūžam,
ar racionālu ieguldīto materiālu lietojumu, mazu vides
piesārņojumu, viegli atjaunojami un mazu energoresursu izlietojumu.
2021. un 2022. gadā Latvijā atgriezušies ap 100 mūsu mākslas vēsturei nozīmīgu mākslas darbu, kas bijuši saistīti vai piederējuši ievērojamām XX gadsimta pirmās puses kultūras personībām, ziņo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM)
Par nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kompromisu starp mūsdienu un vēsturiskajām vērtībām, konfliktu risinājumiem, valsts atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem un senlietu atgūšanu Aismas Orupes saruna ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju Juri Dambi.