Šīs vasaras sākumā Latvijā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu datums nav jāpārceļ, šādu viedokli TV3 pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Latvijā šodien sākas 120 dienu garais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 5.jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Saeimas vairākums ceturtdien noraidīja Attīstībai/Par! (AP) rosinātos grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, ar kuriem partija piedāvāja ļaut vēlēšanās no 2021.gada balsot jau no 16 gadu vecuma.
Saeima otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem iecerēts dot iespēju pašvaldību vēlēšanās no 2021.gada piedalīties balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuri atrodas ārvalstīs.
Attīstībai/Par! (AP) rosina pašvaldību vēlēšanās no 2021.gada ļaut balsot no 16 gadu vecuma, un partiju apvienība tam ir sagatavojusi attiecīgus likuma grozījumus, informēja AP pārstāve Lāsma Bindere.
No 2021.gada vēlēšanu iecirkņi iepriekšējā balsošanā pašvaldību vēlēšanās būs atvērti ilgāk, paredz šodien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Pašvaldību vēlēšanu likumā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
No nākamā gada vietējo pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, kas atrodas pašvaldības teritorijā, par Saeimas šodien lemto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem iecerēts dot iespēju pašvaldību vēlēšanās piedalīties balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuri atrodas ārvalstīs.
Šodien sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā Par pašvaldībām. Tā ilgs līdz 14. februārim un izmaksās vienu miljonu eiro.
Nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par likumprojektiem, kas regulē pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību, visticamāk, netiks savākts. To Dienai apliecina paši parakstu vākšanas iniciatori – opozīcijas partijas Saskaņa un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), vienlaikus uzsverot, ka šajā situācijā tas neesot galvenais. Būtiskākais – apturēt likumprojektu spēkā stāšanos.
Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 60 partiju un padsmit partiju apvienību. Pašvaldību vēlēšanās tām konkurenci mēģina sastādīt arī vēlētāju apvienības, kas var startēt tikai novados, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Tik mazu novadu pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs nebūs, tādēļ arī šādu vēlētāju apvienību tālākais liktenis ir viens no jautājumiem, kam politiķiem jāpievēršas reformas kontekstā.