SestDienas ceļojumi

Lavas mežģīnes okeānā

Terseira ir neparasta sala. Tās centrālā pilsēta pēc atdzimšanas no drupām iekļuvusi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Te atrodamas kāpnes, kas ieved vulkāna krāterī. Reliģiskie svētki aizstāj teātra izrādes, bet sportiski noskaņotie salinieki veiklībā sacenšas ar vēršiem.

17. jūnijs, 2018, 17:21

Mazulīte taigā un vecmammas kažoks

Jakutijas cilvēku stāsti apliecina, ka arī mūsdienās dabas gari var izglābt taigā bezcerīgi nomaldījušos cilvēkbērnu, labi svešinieki var izrādīties Dieva dāvana iepretim asinsradiniekiem, bet īpaši izturīgas skaistules var pārdzīvot pat deviņus vīrus un vēl deviņdesmit astoņu gadu vecumā atcerēties ne tikai visu vārdus, bet pat vienam aizlienēto kažoku – aizņēmās un neatdeva, sarkanais suns!

26. maijs, 2018, 9:00

Ziloņu cīņa pret palmām: SestDiena Sumatrā

Indonēzijas ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka pastāvīgi augošais pieprasījums pēc lētās palmu eļļas. Kādu ietekmi uz dabu atstāj palmu plantāciju izplešanās? Lai noskaidrotu situāciju, kopā ar žurnālistu Sandiju Semjonovu dodamies izpētes braucienā uz Sumatras salu.

20. maijs, 2018, 18:28

Marokas pieradināšana

Vai cilvēks, kas apceļojis Maroku, ir bijis Āfrikā? Uz to lai atbild katrs pats, taču brauciens uz valsti, kur pateikt "nē" ir īpaša māksla, aprēķināts saltums pēkšņi var pārvērsties negaidītā viesmīlībā, bet tepiķi ar savu skaistumu liek domāt par seniem stāstiem, ir kā atgriešanās vietā, kur, šķiet, jau reiz esam bijuši.

12. maijs, 2018, 17:29

Kazaki, kas tiecas uz gaismu

Pie kazakiem var vērot gan vīrus kariņu spēlējam, gan kazačkas ar īstu dzīves rūdījumu, mīlestību un spēku, kuram pateicoties izdzīvojuši arī vīrieši. Un, ja vēl paliek kāda neskaidrība, to vienkārši, bet stingri pa plauktiņiem saliks baba Vaļa, kuras dzīves filozofija aptver visu būtisko.

28. aprīlis, 2018, 16:37

Starp prusakiem un luksusu

Āgra ir vieta, kur atrodas majestātiskais Tadžmahāls – pasaules brīnums, nemirstošas mīlestības apliecinājums un ikgadējs miljoniem tūristu pievilinātājs. Taču bez šīs pasaulslavenās celtnes pilsētā tās tuvumā ir vēl vairākas ceļojuma vērtas vietas, un, lai pilnvērtīgi apskatītu tās visas, izbaudot atmosfēru, karstumu, cilvēku pūļus un arī kādu klusuma brīdi, vajadzīgas vismaz divas dienas.

22. aprīlis, 2018, 14:30

Cilvēki ar dziesmu un virpuļdeju

Sūfiji ir laipni, pieklājīgi, vienmēr smaida, nekad nebļaustās, viņu vidū ir daudz izglītotu cilvēku, un vēl viņi dara mazus brīnumus. Ļoti iespējams, sūfiji ir vienīgie, kuri ar savu mācību var savākt kopā visu to neiedomājamo cilvēku, tautību, cilšu, valodu, domu un uzskatu jūkli, kas ir Sudāna.

15. aprīlis, 2018, 18:25

Ciemos pie Kalnieša

Ne tikai pils no slavenā 007 aģenta dēkām, pavisam īsts Makleodu klans un gandrīz neticami skaisti dabas skati jums atklāsies Skajas salā – braucot uz šo Skotijas pusi, jābūt gatavam arī uz tūristu pūļiem pat nesezonā un lietu, kas nekādi negrib klausīt laika prognozēm.

8. aprīlis, 2018, 15:51

Dvēseli jau neiztirgo: Jeruzalemi grūti nosaukt vienkārši par pilsētu

Jeruzaleme ir vieta, ko grūti nosaukt vienkārši par pilsētu. Pēc savas ietilpības tā nav pat viena valsts, bet gan dažādu reliģiju, nāciju, politisko iekārtu un kultūru kosmoss. Kristiešiem viens no galvenajiem simboliem Mūžīgajā pilsētā ir Via Dolorosa jeb Kristus ciešanu ceļš – Lieldienu sakrālais saturs.

2. aprīlis, 2018, 10:50

Lāču un ledus mala

Te durvis mājām ir vaļā, lai pēkšņa leduslāča uzbrukuma gadījumā varētu paslēpties. Te var iemācīties atšķirt ledus veidus un izbaudīt tā bezgalīgo skaistumu, nejauši redzēt ziemeļblāzmu un skatīties uz dārzeņiem kā eksotiku. Svalbāra ir pavisam īpaša vieta – un ne tikai tāpēc, ka te nedrīkst ne piedzimt, ne nomirt.

24. marts, 2018, 20:25

Kāpēc kara nav, bet bēg?

Eritreja ir brīva valsts, taču dzīve šeit tiešām ir tālu no rozēm kaisītas, talonu sistēma un melnais tirgus darbojas pilnā sparā, un ar ietrenētu kādreizējās padomijas iedzīvotāja aci var ieraudzīt daudz "sīkumu", kas rada jau pavisam citu realitāti.

18. marts, 2018, 9:00

Afrikāņi ar radiniekiem no Sīriusa

Bandiagaras kraujas vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru plašās Āfrikas valsts Mali vidienē ir īsts dabas brīnums. It kā milža roka būtu nolēmusi izcelt milzīgu gabalu zemes no tā atrašanās vietas, bet pusceļā milzis nez kāpēc tomēr pārdomājis un atstājis izcelto blāķi simt metru augstumā. Tā nu šī krauja, biežāk pazīstama kā falaise, stiepjas divsimt kilometru garumā, un ik pa laikam pie tās dažādās spraugās ir pielipinātas un ielipinātas varbūt lielām putnu ligzdām, bet varbūt bišu stropiem līdzīgas būves ar skreju vienos sānos. Šajos stropos vietējie ļaudis apglabā savus mirušos. Taču gan šis ģeoloģiskais brīnums, gan jokainie kapiņi ir tīrais sīkums salīdzinājumā pat ar visas Āfrikas mērogā trakoti neparastajiem cilvēkiem, kas apdzīvo šo plakankalni un Gondo līdzenumu tās pakājē, visu apmēram četrus tūkstošus kvadrātkilometru plašo teritoriju apzīmējot ar kopēju nosaukumu – Dogonu zeme. Viena no pēdējām teritorijām Ziemeļāfrikā, ko deviņpadsmitajā gadsimtā sev pakļāva franči.

4. marts, 2018, 17:52

Šodien

SestDienas ceļojumi