Bez datuma

kūts vistiņas zelta oliņas nedēj, un nevajag viņām to pārmest,ka tā. Es mēdzu ik pa laikam domāt par Lieliem cilvēkiem. Piemēram, šobrīd lasu Kuzinas grāmatu Blaumanis tuvplānā. Joprojām lasu par Gēti. Un plauktā gaida grāmatas par Raini. Lasu un domāju - droši vien ir superīgi - redzēt tālāk, dziļāk, plašāk, saprast un izjust smalkāk utt. Un tomēr ... tas pats Rainis. Viņa dižums ir tādu pārdzīvojumu, tādas ikdienas gribas rūdīts, ka man iedomājoties vien, ka vajadzētu katru dienu vingrot, lasīt, studēt, rakstīt - uznāk pretreakcija, svaidīties ar laiku , ar iepsējām, ar vieglumu un virspusējību. Vai Ziedonis. No mežaiņa - par cik izsmalcinātu gara un miesas cilvēku kļuva. Bet mēs jau neko nezinam - kas notika viņā intīmi - kad bija jāpārdodas čekai - lai tiktu sajust kaut ko no pasaules elpas. Vācietis taču bija dzjenieks ,kas var teikt rakstīja vaļēju sirdi un dvēseli, bet vienlaicīgi - nu nebija viņam tā cietā griba, kas Ziedonim, kas Rainim. Tagad lasu Domuzīmes 2015.g. Nr 4 Cik tur ir vērtīgi raksti. Diskusija. Iesaku. Vai - lasu visas ziņas par izglītības reformu - kā man pietrūkst visas mūsu inteliģences iesaistīšanās šajos procesos. Tā taču ir mūsu nākotne - izglītoti latviešu valodas runātāji, rakstītāji un lasītāji. Bet meitene Agnese briest. Priekš manis pārāk gaisīgi, pārāk virspusēji - bet - kādam taču noteikti tieši to vajag - to pašu šābrīža vieglumu un distancētību no īstenības. Tā kā - jā ... Domuzīmēs ir diskusija ,kas man bija ļoti aktuāla - Kreisums dzīvē un literatūrā. Nepatika, ka tur runāja tikai vīrieši , bet tomēr ... un viena laba doma - atziņa, ko manuprāt, ir vērts izcelt - par to - kā mēs maināmies, kā mūsu attieksme mainās - piemēram, 1919. gadā latvieši ar sajūsmu sagaidīja P.Stučkas sociālilistu valdību. Bet jau pāris mēnešu laikā - kad piedzīvoja viņu darbus - visa sajūsma zuda, palika bailes, kas vēl pēc laika pārvērtās naidā. Lūk, tā lieta- izteikta vārdos - man daudz ko izskaidro.

Vaimandieniņ, meitēn mīļais, nu, ko tu pīpē? Ko tu lieto? Varbūt laiks pie ārsta?

Paskat, vidusskolniece un tīri laba eseja :))

...tad tālāk vasara...ar vasarraibumaino degunu ostot papardes ziedu,zemeņogas slīdēšana pār krūšu galiem un piebriedusī labības vārpa...bez miroņiem...feina dzīve...:)