Modernā cilvēka problēma

Skaislei hormoni uzdod atkal, varbūt var palīdzēt

Šonedēļ prezidentam būtu jānāk ar savu vēstījumu par kandidēšanu uz otro termiņu. Rīgas laikā smagas G.Pavlovska pārdomas, tajā starpā viņš saka: "Gribu paralizē nevis nāves bailes, bet sīkumu bailes – karjeras kāpuma ātrums, peļņas un koruptīvā “otkata” delta utt.." Ja lielā lustrācijas piekritēja L.Langa TV panorāmā atļaujas sabiedrību iedrošināt par A.Bērziņa sasniegumiem un kandidēšanu otrreiz, tad jājautā, cik lielā mērā viņa "rakstniecības finansētājā un patronā" aizsedz acis un neredz to, ko patiesības vārdā tomēr nevarētu neredzēt. Tie, kas padomijā (taču labākas dzīves vārdā) aizmigloja savu skatienu sadarbībā ar "īpašajām iestādēm", ar ko viņi atšķiras no "mūsdienās sirdsapziņu noēdušiem" aiz aprēķina? Vai tie nav tie paši pagātnes murgi?

o, paldies

Tad šitas autors-jefiņš būtu moderns cilvēks? :))

Vai Jums galvā skan balsis?

Starp citu. Latvijas kultūras kanonā ir minēts tikai Rainis un viņa Gals un sākums un Uguns un nakts. Vai aktualitāte nebūtu - vismaz diskutēt - par Aspazijas iekļaušanu LKK?

atkal no perosnīgās pieredzes pārejot uz vispārinājumiem par sabiedrību un laiku, kurā dzīvoju. 2013.gadā es biju Londonā. Cita starpā, man bija privāta ekskursija pa parlamentu un visu citu brīnumu starpā - man bija ekskluzīva iespēja apmeklēt mazu baznīcu, kuru es drīzāk dēvētu vienkārši par celli zem paša parlamenta ēkas. Tā baznīciņa tur dabojas no kāda - neatceros precīzi - 5. vai 7 . vai 9. gadsimta. Visa samtā, zeltījumos un dārgakmeņos. Pielūdzu to kombināciju zelts,samts,dārgakmeņi, bet tai konkrētā vietā un brīdī mani satrieca laiks - gadu simteņi , tradīcija, fakts,ka esmu vietā, kur bijuši pasaules valdnieki .... Pusdienojot parlamenta ēstuvē un strīdoties pretī tam,ka Latvijai jāuzņem imigranti , es nespēju atbrīvoties no sava personīgā niecīguma un mazuma un sava tautiskā un valstiskā un vēsturiskā mazuma sajūtas. Mani drusciņ kaitināja mans smukais , bet jau gauži novalkātais mētelītis,kas izcēlās u z apkārtnes perfektuma fona, bet tomēr .... Tas kā uz šo manu emocionālo iespaidu reaģēja mans iekšējais es bija maksimāli stalta izsliešanās, deguntiņš uz augšu, pupiņi uz priekšu un dupsītis uz atpakaļu un aidā - jo jādzīvo arī tādiem indivīdiem kā es un tādām tautām un valstīm kā latvieši un Latvija. Tas, ka nerris raksta,ka Rainis un Manns nav salīdzināmi lielumi ir - manā izpratnē, protams, lūk šis šoks par to milzīgo , nezinu vai jel kad pārvaramo atšķirību starp parlamentu Londonā un parlamentu Rīgā. Un es te nedomāju tikai to,ka LR parlaments atrodas vācu muižniecības ēkā, bez zeltiem un dārgakmeņiem un bez pašu politiskās vēstures ar, kuru lepoties. Es te vairāk domāju - lūk, noskatījos 100 gr kultūras raidījumu - deputāts ir viens no likumprojekta par tikumības audzināšanu skolās autoriem, bet nespēj atbildēt visvienkāršākos jautājumus - kāpēc ir vajadzīgs atsevišķs likums, ja tikumisku audzināšanu skolās jau nosaka visi esošie gan izglītības, gan bērnu tiesību aizstāvības likumi. Kad jautājumu latviešu studentam , kurš bija praksē Londonas parlamentā - kādi tavi pienākumi ir deputāta birojā, tad atbilde bija - gatavot deputāta vizītes pie vēlētājiem , gatavot atbildes uz visdažādākajiem vēlētāju jautājumiem deputātam - sākot ar valsts starptautisko politiku un beidzot ar sūdzībām, pieņemsim, par nekārtībām vietējā apsaimniekotāja biznesā. Lūk, kur ir atšķirība, kāpēc mēs esam tik mazi, tik nicināmi un tik iznīkstoši. NA pavadā mēs ejam kremļa politikas virzienā, bet ne ar tankiem, ne slepkavībām, bet lūk, tā maigi, sirsnīgi , mīļi un mierīgi. Rībena - deputāte no saeimas , kurā morāle kā tada nav vispār, atkal pilnām mutēm, kā aizrīdamās stāsta cik svarīgi ir bērnos audzināt tikumību - vai kaut reizi Rībena vai kāds no NA politiķiem ir izsekojis kas un ko un kā māca vēstures stundās krievvalodīgajās skolās Latvijā? Nē, protams, ka nē. Jo māca kremlim patīkamu un pieņemamu ideoloģiju - ka nav konkrēti fakti,kas liecinātu ,ka Latviju okupēja, ir Latvijas valdības parakstīts dokuments par PSRS armijas ne tikai ielaišanu Latvijā, bet pat draudzīgu uzņemšanu. Nevienu naciķi šāda situācija neuztrauc. satori iesaku noklausīties Šlāpina interviju ar E.Eglāju- Kristsoni - par VDK dzīvo elpu Latvijā. Katru dienu eju garām LNB jaunajai ēkai un Kristus Piedzimšanas Katedrālei Brīvības ielā. Pareizticīgo katedrālei būvnieki ziedoja naudu zelta jumtu uzlikšanai, LNB jumtu uzcēla tā, ka nepilna gada laikā to "sabojāja putni "..... Tāpēc tas,ka ne jau tikai šodienas konjunktūras literāti, bet pat tauta, tie, kuri sevi uzskata par inteliģentiem un izglītotiem, nespēj pieņemt RA lielumu un dižumu - es viņus saprotu. Es viņiem nepiekrītu, bet es viņus saprotu .... Man prātā ienāca Helēna - pasaules vēsturē skaistākā sieviete - viņa pameta savu pieticīgo dzīvi Spartā, lai dotos uz Austrumiem, ne jau tikai karstās kaisles dēļ, bet iespējams pat lielākā vilinājuma dēļ - uz to teiksmaino vietu, kur plūst zelta upes, kur patiesi pielūdz vadoņus un vadones, kur vara ir vara. Un atkal VM esejas iespaidā - par literātu pārdošanos varai - Svētā Debess, lasiet un izlasiet paši, tas it ir par RA laiku, bet tikpat labi - par šodienu ...

Par Nobeli, Mannu un Raini. Jāsāk atkal ar personisko. Man bija sapnis. Es klasē mācu angļu valodu. Jūtu gandarījumu, jo man ir kontakts ar bērniem un jaukas sarunas. Bet vienā brīdī es runāju ar skolnieci un saprotu - viņa angļu valodu pārzin daudz labāk kā es. Tā bija kāda 6.-7.klase un tikai jaukas mīļas meitenes, bet tā atziņa man bija ar tādu pašu efektu, kāda mēdz būt, kad tu sapņo,ka krīti no debesskrāpja, vai tevi aprij krokodils. Es pamodos un nodomāju - kāda laime,ka tie ir tikai murgi .... Protams, ka nepretendēju uz eseju vai ko vēl nopietnāku, tāpēc varu atļauties bez atsaucēm. Ja mēs paņemam un palasam un ,pateicoties internetam tas ir iespējams, Nobela prēmijas literatūrā nolikumu - protams,ka Rainis bija un būtu vēl šodien pelnījis Nobeli tieši kā dzejnieks un kā dramaturgs. Kā 20.gadsimta viens no izcilākajiem dzejniekiem un dramaturgiem Eiropā, un kā pats izcilākais Latvijā. Neapšaubāmi - Tomass Manns ir pats izcilākais visā 20.gadsimta Vācijas un viens no izcilākajiem visas Eiropas un pasaules novelistiem un romānistiem. Ar svētu pārliecību varu apgalvot,ka Manna literatūra man ir tīra bauda, kā dzidrs kalnu avota ūdens izslāpušajam. Es zinu, ko es darīšu vecumdienās, kad vairs nereibšu no vīna un jaunu puišu skūpstiem - es baudīšu literatūtu - to kam man līdz šim ir bijis tik maz laika. Te nu ir jāsaka skaidri un gaiši - tas,ka Manns saņēma Nobeli - nekādi nav arguments tam, ka Rainis nebija pelnījis. Nezinu kā man to panākt, kā rīkoties, bet manā sapratnē ideāls variants būtu,ja mājaslapā aspazijarainis.lv būtu publicētas un uz turpmāk uz mūžīgiem laikiem pieejamas esejas par RA. Lūk, ir tāda latviete kā Vita Matīsa - mana autoritāte, mans prieks un lepnums. Viņai ir izcilas esejas par RA, kurās cita starpā ir arī pieskaršanās situācijai par Nobeli, bet diezgan interesanta analīze par RA sava laikmeta politiskajā kontekstā. Lauku vecis, kā jau nožēlojams naciķis raksta - Aspazija slavināja Ulmani. Vita Matīsa izcili parāda - kādos apstākļos, kā tas notika. Savulaik Neputns veikaliņā nopirku 2006.gada grāmatu Robežas, tajā ir publicētas šīs VM esejas, vienīgais,ko es varu darīt - aicināt tās digitalizēt un ievietot mājaslapā un aicināt tās izlasīt. Varbūt kādas tēzes - pēc manas izvēles, kādreiz te ierakstīšu.

Pirmo reizi izlasīju ātrajā-diognāles variantā.... neko nesapratu. Tagad izlasīju rūpīgi.... un tāpat neko nesapratu. Ko viņš gribēja teikt? Murgaina teorija un viss. Mani pat biedē, aizmirsu kā tas precīzi jēdzieniski saucas, bet zināma vecumā cilvēki paliek ar tādu kā tuneļdomāšanu. Tajā ir vecumā uzkrāta pieredze, instinkti kā izvairīties no grābekļiem, paša sadomātas teorijas,kas visbiežāk pašam arī atvieglo dzīvi un uz visas tās bagāžas daudzi ,tā saucamie korifeji, neredz laika un telpas izmaiņas. Cilvēkam nevajadzētu mēģināt Māti dabu pārstrukturēt un visas mutācijas aptvert. Tas process ir bezgalīgs. Un,pat ja pieturas tikai pie cilvēka radītiem noteikumiem un subjektīviem murgojumiem, ir pietiekami daudz neaptveramu faktoru kas ik mirkli var izmainīt un tā arī dara. Un vispār, nevajag pāris noskatītas Jūtūbē idejas un pāris izlasītus rakstu galus te ar prieku iesmērēt. Izglītojies puis, bet negvelz niekus. Un,ja meklē teorijas kā sevi pie unikālas kastas pieskaitīt,tad jāsāk īpaši ar galvu draudzēties. Varbūt slinks esi un negribi fizisku darbu darīt, tāpēc meklē tam attaisnojumus? Pasaule nesastāv tikai no cilvēkiem kas skatās Ugunsgrēku (dzīvo internetā) un cilvēkiem kas iet Dailes teātri (jūtūbo spamos). Piedodiet,ja par skarbu.

Dokumenti liecina,ka Nobela prēmiju gaidīja, uz to cerēja arī Tomass Manns. Ne vienu vien gadu. Atšķirībā no latviešiem,neviens vācietis nekad nav iedomājies šo faktu nosaukt par rakstnieka iedomību vai augstprātību. Varbūt tautas attieksme pret savu varoni bija tā,kas izšķīra , kāpēc vācu rakstnieks Nobeli saņēma, bet latviešu dzejnieks nesaņēma? Lietuvā visapmeklētākais muzejs ar 40 000 viesu gadā ir Tomasa Manna muzejs Nidā.

latviski tulko vārdā "mūsdienu"

Vācijas kancelram apvienotājam Kolam - 85 - ar tādu interesi lasu kā vācieši viņu vērtē , skatos TV - ZDF , piemēram. Un viena doma man ir - vai mēs jel kaut par vienu savu politiķi esam spējuši spriest un vērtēt - tā - bez tabu , bez atlaidēm, bez atrunām? Spīgelī ir ziņa par to,ka cilvēkēdājs - pēc profesijas kirmināleksperts par sava interneta drauga ēšanu un viņa līķa sadalīšanu un pēc tam aprakšanu, notiesāts, uz 10 gadiem. Vispār cilvēka slepkavība parasti ir mūža ieslodzījums, bet te lūk - 10 gadi. Jo - upuris pats lūdza viņu izģērbt un lēnām apēst - sākot ar peņa nogriešanu un pagatavošanu - ļaut viņam tādam - noasiņot un nomirt. Arī tādi ir cilvēki. Bet - par Vīnbergu ...lūk , Kaimiņš saeimā uzstājās ar tēzi ,ka valsts apmaksātā kultūtra nenonāk līdz tautai , tā paliek kā peļņa projektu autoriem utt. Un es nospriedu tā - ka apgalvojums ir gaužām vispārināts , bet - patiesībā - tēze - ir vēl gaužāk aktuāla. Kādas ir valsts funkcijas kultūras dzīves organizēšanā. Tikko bija jubileja vienam no mūsdienu latviešu - piedodiet, vēl dzīvajiem, bet jau kanonizētajiem dzejniekiem - Uldim Bērziņam. Tā jubileja neziskanēja vispār - lai neteiktu vairāk ..... Toties dažas dāmas, kuras nacionālās literatūras vārdā vāc ziedojumus un kuru braucienus pa pasauli finansē arī valsts .... tās gan svin dzīvi ...un kāds no tā tautai labums? Latviešu kultūrai ? Anonīmo komentētāju narcisms? Ha - ja nebūtu interneta komentētāji - tad būtu tādi jāzigudro - jo kāds vainīgais , uz kuru rīdīt vienmēr ir vajadzīgs. Izlasiet jauno IR - ļoti ļoti labs numurs atkal.