Restart, please!*

... cerēsim uz Kairišu tāpat kā uz Hermani. Šie divi ir vienīgie, kas vēl spēj glābt Latvijas teātri, kino un kultūru kopumā. Āmen. Vai visi šie -maņi... -manes... -iči... -šteini... -soni... -ovi... -ini... -bergi.. -feldi utt. beidzot radīs latvisko kultūras standartu?

Nu cerēsim uz Kairišu. Ļoti gribētos, lai viņam izdodas laba filma. Bet nu es tiešām nesaprotu, kāpēc būtu jācer uz Gauju un Karapetjanu... Uz ko tieši tās cerības pamatojas? Bet īsti jaudīgi, tomēr ir pieteicies Nords. Nu savārīja ziepes. Dabūja virsū, ka maz nelikās, bet...Nenolīda klusumā, lai nodzertos, pieminot savu sūro likteni. Nesalūza zem sabiedriskā nosodījuma spiediena. Spēja piecelties. Čalim tomēr kino ir pats svarīgākais. jo filmu uztaisīja. Tā teikt, liktenim spītējot. Nu ja kāds arī izskatās reāli cerīgs, tad tas ir Nords. Un par pērto, tā teikt, divus nepērtos dod....

Krieviski žizņeķina (žizņennaja + karķina), latviski dzīvojums (dzīves + tēlojums)?

"Nacionālais pasūtījums" īstenībā ir valsts pasūtījums.

To, ka kino ir pati svarīgākā no mākslām, zināja jau boļševiki ar Ļeņinu priekšgalā, toties, Latvijas valdošās aprindas "nacionālpatriotisko" kino neuzskatīja par vērā ņemamu visus šos 20 gadus. Kaut vai neatbalstot Streiča ieceri par turpinājumu "Rūdolfa mantojumam". Tāpat kā, runājot bez stājas "cukurs, cukurs, cukurs...", mutē saldāks nekļūst, stāstot visus šos gadus "bija okupācija", citiem neiestāstīsi, ko tā reāli nozīmēja. Kino būtu cita lieta. Īpaši, ja ir tik daudz padomju filmas par varonīgajiem atbrīvotājiem no fašisma, kurš padomju laikos tās nav redzējis, un arī tagad Krievijā tādas uzņem. Valstij bez ideoloģijas nav nākotnes. Var jau būt, ka paši valdošie netic, ka Latvija pastāvēs ilgi? Vai tad neesam izmirstoša tauta? Ko tad velti pūlēties?

Pilnīgi piekrītu. Grūti gaidīt meistarību no vidējās paaudzes režisoriem, ja tik daudz laika notērēts publikas epatēšanai, "provocēšanai" un "šokēšanai". Skatītājs jau to visu ir tūkstošreiz redzējis, pie visa tā ir pieradis un tas viss sen jau ir apnicis. Tagad gaidām mākslu. Bet izskatās, ka būs jāizaug jaunai režisoru paaudzei ar citu pasaules uztveri, nevis "revolucionāriem".

Come on! Te nu Naumanis sāk mazliet izskatīties pēc Grūtupa, kad tas čīkst kā viss sačakarēts. Vecīt, you did it yourself! Nebūsim pieticīgi, Naumanis un Rietuma ir tie, kuri filtrēja gaumi apmēram 20 gadus. Viņu ietekme nav novērtējama par zemu, vesela paaudze uzauga vadoties no viņu gaumes vadlīnijām. Un tā gaume nebūt nav slikta, tikai mazliet pēc naftalīna: Arsenāls to atspoguļoja vislabāk. Rezultātā mums ir režisoru paaudze, kura i iedomāties nevar uzņemt filmu par kādu Latvijas personību. Tak kāds tur Canders, kaut par Kārli Ulmani, vai Raini personisku, smalku filmu būtu uzņēmuši. Man jau patiktu ja par Andrievu Niedru. Bet nē, ir paaudze, kura savu lomu dzīvē redz kā apgādāt marksistisku ievirzienu festivālus ar Latvijas bomžu portretējumiem. Arī viņi gan pieaug, redz, Kairišs, varbūt būs, bet laiks, kurš bija jāvelta profesionālai izaugsmei, jau ir notērēts ķēmojoties..

"veselā saprāta balss īd "- šis vārdstrēķis man kļuva visuzrunājošākais, kļuva tāds kā mīlestībā ieņemts . Ja īd, tad tak vēl ir cerība, ka kaut ko izdīks, izraisīs žēlumu, saņems kādu pīrādziņu, kas nupat grasās nākt ārā. Bet tā saprāta balss visdrīzāk jau atraugājas, savā pašpietiekamībā un pašapmierinātībā sirgstot. Ja jau Vizma Belševica te minēta, tad atgādināšu dzejnieces rakstītās rindas: "ar baltmaizes kukuli aizbāzta balss, pilns vēders nepazīst steigas..." Galīgi tukšinieki jau neesam. Par prezidenti mums ir 3 vai 4 filmas, jau sajucis, daži prasmīgi, spilgti Ilonas Brūveres kultūras cilvēku portreti, ik pa laikam sevi piesaka Virdžīnijas Lejiņas pašaizliedzīgā un tēlainā kultūratmiņa, raisās Mārītes Balodes ar Jāņa Siliņa kooperatīvā sadarbība... Piedodiet, bet tas viss vairāk vai mazāk ar entuziasmu paveikts, bet kas būtu mērķtiecīgi un plānveidīgi nākotnē iecerēts? Kad gaidāmi tie biopiki? Par latviešu mākslas filmām jau labāk nerunāsim, jo paši zinām kādi ir āboli, kas tālu no ābelēm nekrīt. P. S. Tagad, tūlīt 23.jūnijā mūsu opermākslas lepnumam, Tautas māksliniecei Žermēnai Heinei - Vāgnerei 90. dzimšanas diena. Kā to iezīmēsim, padarīsim par svētku dienu, ja Līgo vakars ar alus un šašlika draudzīgo aicinājumu pieskandināts? Tad vēl visas citas nelaimes, kas mūsu līgošanos šogad padarījušas visai skarbu. Kā aizvien, radio Klasika gan atcerēsies, ka mūsu vidū ir leģendāra māksliniece. Jā, nav mums tās vaļas, knapi pietiek, lai paši sevi apskatītu un izgodinātu. Un vēl mums ir Limuzīns Jāņu nakts krāsā.

"Mums masveidīgākajā no mākslām ir jārāda Latvijas slavpilnā vēsturiskā pagātne,..." - Te jau ir tā problēmas sakne - , jo griezies kā gribi, ļauj piesist kaut krustā, taču reāli Latvijas vēsturiskā pagātne ir slāvpilna: "Patīk vai ne, bet latviešu mentalitāte ir slāviskāka." J.Peters ( Jānis Peters: Inteliģence neaizgāja pa varas iegūšanas ceļu, DIENA)

Jā, tā tas ir! Jāspiež ne uz mākslas filmām, bet dokumentālo žanru, ja runājam par valsts līdzfinansējumu!