Trīs grāmatas noveles veltītas tiesu procesiem, kas vērsti pret radošu personību – Šarla Bodlēra, Pāvila Rozīša un Ludolfa Liberta – izpausmes brīvību. Māksliniekus savulaik tiesāja par sabiedrības morāli graujošiem, pornogrāfiskiem darbiem, kuri mūsdienās atzīti par modernisma paraugiem. Autors analizējis tiesu procesus, vēršot uzmanību aizstāvības un apsūdzētāju argumentācijai, kā arī ap tiesas procesiem virmojošajām kaislībām. Grāmatas noslēdzošā novele veltīta Andrievam Niedram – rakstniekam, publicistam, mācītājam, politiķim –, kuru tiesāja par valsts nodevību.
Rakstītais sakņojas precīzā vēsturisko dokumentu, tiesas stenogrammu, arhīvu materiālu, periodikas un literatūras izpētē, turklāt pasniegts vieglā daiļliteratūrai raksturīgā manierē. Autors restaurējis lietas, kuru nav, kas ir nozaudētas, iznīcinātas vai to atrašānās vieta nav zināma. Grāmata tiek piedāvāta jaunā redakcijā ar atjaunotu un būtiski papildinātu ilustratīvo materiālu. Ideoloģija, domas, atziņas un vērtējumi palikuši nemainīgi.
Andris Grūtups sarakstījis sešas vēsturiski dokumentālas prozas grāmatas: Tiesāšanās kā māksla I (2001), Beilisāde (2005), Ešafots (2007), Tiesāšanās kā māksla II (2008), Observators (2009) un Maniaks (2010).
"...Latvijas tiesu procesu vēsturē ir ne mazums lietu, kuras pelnījušas, lai tās ierindotu mūsu kultūras vēsturē. Vērtējot kaislības, kas mūsdienās uzvirmo ap kādu no tiesas procesiem, jāatzīst, ka lielā mērā mēs vien kopējam situācijas, kuras tiesas spriešanā ir pastāvējušas vienmēr. Šobrīd nereti ar lielu dedzību tiek aizstāvētas idejas, kuras iepriekšējo laikmetu tiesas procesos jau labi sen aprobētas un apspēlētas. Šī grāmata nav rakstīta ar mērķi izvirzīt vai risināt problēmas, kuras nogurdinātu lasītāju. Grāmatas uzdevums ir iepazīstināt latviešu lasītāju ar ievērojamām ārzemju un Latvijas tiesu prāvām, mēģinot ārvalstu tiesu lietām atrast analogus Latvijas tiesu praksē," par grāmatu saka autors Andris Grūtups.