“Aizraujoša grāmata - Slikto māti izlasīju vienā vakarā. Daudzus tā kaitinās - visticamāk, tos, kas iestiguši patriarhālo vērtību purvā un nevis iemīlas Asjā (Annā Lācē) un viņai līdzīgās sievietēs, bet vēršas pret tām, saucot par revolucionārēm, komunistēm, raganām un sliktajām mātēm. Ingas Gailes teksts skan kā manifests - postmoderns un reizē dokumentāls. Kāds vācu mākslas vēsturnieks nesen man teica, ka Frankfurte vairs nav labākā vieta, kur studēt Frankfurtes skolu un kritiskās teorijas. Arī feministiskās rakstības centri šobrīd pārvietojas, tostarp uz Latviju.”
Jānis Taurens, filozofs un tulkotājs
“Ingas Gailes luga vispirmām kārtām ir nevis Asjas Lāces dzīvesstāsts, bet gan vēstījums par to, kā nu kurš to ir stāstījis, kurš tagad to stāsta un kāpēc jebkurš portretējums ietver sava veida vardarbību. Vardarbība izpaužas, atražojot uzskatus, piemēram, kad normalizējam priekšstatu par sievietes “dabisko lomu” aprūpēt. Ja pasaule turas uz stāstiem par pasauli, tad svarīgi apzināties, ka mūsu stāstītais bieži vien ir nekas cits kā tulkojumi iepriekšējo paaudžu teiktajam, kas pats, savukārt, ir tulkojums citam tulkojumam - un tā arvien. Sliktā māte ir kritisks, trāpīgs un asprātīgs skatījums uz ilūzijām, kuras uztur tradicionālie naratīvi par latviešu (sieviešu) vēsturi, kā arī - aizkustinoša domas kustība, precīzs žests, kas nevis nosoda, bet uzņemas atbildību.”
Ivars Šteinbergs, dzejnieks un kritiķis
Inga Gaile ir Latvijā labi pazīstama dzejniece, prozaiķe un dramaturģe. Viņas dzeja un proza novērtēta ar Klāva Elsberga prēmiju (Laiks bija iemīlējies, 1999), Ojāra Vācieša prēmiju (Raudāt nedrīkst smieties, 2004; Migla, 2012), Annas Dagdas prēmiju (Raudāt nedrīkst smieties, 2004), Dzejas dienu balvu (Kūku Marija, 2007; Nakts, 2021), žurnāla Latvju Teksti dzejas balvu (Migla, 2012), Prozas lasījumu balvu (Piena ceļi, 2012; Jaukumiņš, 2020), Lielo lasītāju balvu (Migla, 2013), Latvijas Literatūras Gada balvu (Migla, 2013; Vai otrā grupa mani dzird?, 2015; Lieldienas, 2019; Skaistās, 2020; Rakstītāja, 2021), Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu (Vai otrā grupa mani dzird, 2015) un Sabiedrisko mediju balvu Kilograms kultūras (Rakstītāja, 2020). Rakstnieces darbi tulkoti angļu, bengāļu, igauņu, lietuviešu, zviedru un citās valodās. Viņa pārstāvējusi latviešu literatūru daudzviet pasaulē, tai skaitā ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā grāmatu festivālā