Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Intervija ar Janu Čivželi. Zied ķirsis

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

28. maijs, 2013, 12:15

Anna

Man ļoti patīk Jana kā aktrise! Un tieši trauslajās lomās īpaši - var just, ka viņai piestāv. Paldies par interviju, skaisti un viegli ap sirdi tagad!

Atbildēt
3
0

28. maijs, 2013, 11:12

Skaisle

Pēdējā izcilā izrāde JRT,ko redzēju bija Ziedonis un Visums. Visas pārējās labas vai pat tikai viduvējas, manā vērtējumā. Kā saka - ne sliktākas, ne labākas kā visas citas Rīgas teātru izrādes. Redzēju arī abas "jaunā" - Austrumvējš,Rietumvējš un Tautas ienaidnieks. Žēl, abās jutos vīlusies. Gribējās jau atkal kaut ko no Ziedoņa lidojuma .... Par šo konkrēto izrādi - manā vērtējumā, pavirša. It kā divi galvenie varoņi - Guei-Iaņ un viņas vīrs, bet man izrādi skatoties - galveno lugas vēstījumu tomēr "pasniedza" meitenes māte un viņas brālis. Ja uzsvars tika likts uz šovu - krasās austrumu-rietumu atšķirības, tad - vājš šovs, ja uzsvars uz saturu - mentālo,emocionālo atšķirību - tad atkal vāji - nu nezinu. Nu galīgi garlaicīgi bija. Draugs man starpbrīdī uzsauca šampi un teica, ka nauda tomēr maksāta, kur nu skriesim , bet - bija man doma, netērēt laiku un iet prom. Tā kā biju neapmierināta ar izrādes koncepciju kopumā, tad varbūt Jana kā aktrise bija izcila, vai laba , bet - manu sašļukumu viņa nespēja izgaisināt. Man tiešām žēl, ka man tā jāsaka par daudzu cilvēku darbu, bet - lasīju atsauksmes - citiem patika. Lai tā būtu, man nē.

Atbildēt
3
1

29. maijs, 2013, 10:08

Nemaz

nerunājot par to, ka arī vienas paša Hermaņa izrādes ne vienmēr var salīdzināt ar citām paša Hermaņa izrādēm jaudīguma, iedarbīguma, mākslinieciskā lidojuma ziņā. Jā, viņam ir bijušas pilnīgi ģeniālas, vienkārši izcilas, kā arī viduvējas vai pat sliktas izrādes (haltūras?). Māras Ķimeles iestudētā "Mēnesis uz laukiem" bija nesalīdzināmi pārāk par Hermaņa "Drednauti uz visām jūrām". Māksliniekiem (šajā gadījumā režisoriem) nevar tik vienkārši piekarināt kvalitātes zīmes, jo katra izrāde, neskatoties uz viņu profesionālismu un uzkrāto pieredzi, taču top pilnīgi no jauna.

29. maijs, 2013, 9:38

Skaisle

Marī, labrītiņ. Viedus vārdus uzrakstīji. Bet - es pat ne tik daudz par Ķimali, cik par JRT. Bija laiks, kad lai uz kādu izrādi gāju - mājup lidoju, ne vairs gāju. Atceros, bija pat tāds pasākums kā japāņu pulkstenis - ar to puisi, kurš bija sabraukts un cīnījās par savu dzīvi. Toreiz biju kā noreibusi un kad izejot no teātra - tā reibuma sajūta pazuda, tad nolēmu nosvinēt savu esamību un uz tēva un mātes veselību, kuri mani radījuši - iedzēru 2x pa 50 gr konjaka. Biju viena, bet savas izjūtas nepsēju sevī noturēt. Viena iegāju bārā, nejutos ērti , bet neko... Vai tur savulaik bija tiksānās ar režisora Putniņa mammu, kura spēlēja un stāstīja par Bahu. Jā, tāds īpašs priekš manis ir bijis JRT un girbās to sajūtu saglabāt. Ja ir bijis labi - gribās , lai ir vēl labāk, nevis sliktāk.

28. maijs, 2013, 21:04