Intervija ar Raimondu Tigulu. Rituāls Tiguļkalnā

Koncerts bija fantastisks. Sākumā sēdējam pļaviņa , estrādei aizmugurē.No tās pavērās fantastisks skats uz pilsētas luterānu baznīcu, vēlāk - saulrietu. Tāpat īpašas bija lapu ēnu rotaļas uz vareno ozolu stumbriem. Teiksim gruzīnu pirmās lēnās dziesmas, kuras skanēja uz mežaputnu un varžu kurkstu fona - man trīsas skrēja pa augumu. Kaitināja mani tie tautieši,kas iedzēra un tad neprata saturēt muti. Es nenocietos un dusmīgiem nosodošiem skatieniem centos trokšņotājus ietekmēt, bet viņi nelikās traucēti. Viens man pat ar aci piemiedza. Kad saule sāka rietēt, gājām uz citu vietu. Nostājamies tādā nomaļākā vietā ar domu, te neviens netraucēs klausīšanos. Bet nostājās mums aiz muguras vīrietis ar sievieti un sāk skaļi runāt. Es tik nikna kļuvu. Nevaru neko pateikt, jo draugs stāv blakus un es negribu viņa klātbūtnē kašķēties ar svešiem,es vienreiz paskatos uz to vīrieti - cenšos,lai būtu maksimāli dusmīgi un nosodoši, lai saprot ka traucē. Bet viņi neko - turpina buldurēt. Nu viss, ja neko citu nevari mainīt, maini attieksmi sev saku un cenšos mīlīgi pasmaidīt. Pēc mirkļa redzu, ka runātāji abi ar vājredzīgo nūjiņam aiztaustās prom. Tad nospriedu,ka ir tomēr labi kādreiz arī kaut ko nepateikt. Bet īsti nezinu vai kautrējos vietā - nepiegāju pie Tiguļa un nepateicu viņam paldies. Tad vismaz tagad gribu pateikt - bija izcili,bija. Tauta uz kalnu plūda kā es svēto dievkalpojumu. Vienlaicīgi bija tā, ka ģimenes dāmai pie kuras palikām - piezvanīja abas draudzenes, esot nogurušas tomēr uz koncertu neiešot. Un viņas ģimenes vīrieši nenāca uz koncertu. Praviešus savā mājā neatzīst. Vēl. Aizgrābta par visu skaistumu es draudzenei saku - laikam jau Talsos pati daba ietekmē to, ka no šīs pilsētas tik daudz labu mūziķu nāk. Draudzene smejās - jā, var jau tā izteikties, bet vispār lieta ir daudz vienkāršāka - Talsos ir izcila mūzikas skola un tur var mācīties visi , kas grib. Laimīgie:))