Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Rendijs Brekers: Lieliski būt līderim bigbenda priekšā

"Man patīk apciemot Austrumeiropu. Tā ir tuva manai sirdij, jo šajā pasaules daļā cilvēki ļoti mīl mūziku un mākslu," saka festivāla Rīgas ritmi zvaigzne Rendijs Brekers

Es reiz jau apciemoju Latviju koncertbraucienā kopā ar Krievijas saksofonistu Igoru Butmanu. Atceros Rīgu kā brīnišķīgu pilsētu. Man ir daudz fotogrāfiju no šī ceļojuma, un es ļoti gaidu šo atgriešanos. Esmu pārliecināts, ka te ir daudz labu mūziķu, un es vēlos muzicēt kopā ar viņiem. Tā telefonsarunā, atsaucoties KDi no savām mājām Ņujorkas piepilsētā Īsthemptonā, teica pasaules džeza ikona, amerikāņu trompetists, flīģeļhorna virtuozs, komponists, sešu Grammy laureāts Rendijs Brekers. Savā teju pusgadsimtu ilgajā karjerā viņš ir spēlējis visdažādākajos žanros un sastāvos, izpaužoties ne tikai plašā džeza stilu daudzveidībā (īpaši fusion, R&B, funk), bet arī rokā un popmūzikā. Viņa sadarbības partneru vidū ir Stīvijs Vonders, Bilijs Kobems, Lū Rīds, Brūss Springstīns, Frenks Zapa, Džako Pastoriuss, Čārlzs Minguss un Frenks Sinatra.

Zelta burtiem džeza mūzikas vēsturē ierakstīts duets Brecker Brothers, kurā Rendijs Brekers spēlēja kopā ar brāli saksofonistu, flautistu un komponistu Maiklu Brekeru (1949–2007). Festivālā Rīgas ritmi viņš muzicēs kopā ar Latvijas Radio bigbendu Rīgas Kongresu namā 5. jūlijā.

Jūs gandrīz 50 gadus spēlējat kopā ar pasaulē visievērojamākajām džeza un popmūzikas zvaigznēm. Kas motivēja piekrist sadarbībai ar Latvijas Radio bigbendu?

Es muzicēju ar daudziem izciliem mūziķiem visā pasaulē, taču ir lieliski būt līderim bigbenda priekšā. Neesmu vēl īsti pārliecināts, bet, iespējams, kaut ko arī nodziedāšu. Vienmēr ir jauki, ja varu sajusties kā zvaigzne, nevis kādas citas zvaigznes pavadītājs (smejas). Es spēlēšu savu mūziku un arī atvēlēšu solo telpu izcilajiem Latvijas mūziķiem. Programmā ar Latvijas Radio bigbendu būs gan skaņdarbi, kurus esmu spēlējis ar dažādām grupām, gan skaņdarbi, kurus tikko izpildīju Eiropas turnejā ar savu grupu Heavy Metal Bebop. Manas kompozīcijas speciāli bigbenda sastāvam aranžējis komponists Vinss Mendosa. Esmu muzicējis un veicis ierakstus ar dažādiem bigbendiem, īpaši, kamēr vēl bija dzīvs mans brālis saksofonists, flautists un komponists Maikls Brekers. Pēdējos gados es atkal sliecos vairāk spēlēt trompeti.

Svaigāko no jūsu sešām Grammy izpelnījies albums Night in Calisia, kuru ierakstījāt kopā ar poļu pianista Vlodeka Pavlika trio un orķestri Kalisz Philharmonic. Vai tiesa, ka jūsu saknes sniedzas Polijā?

Jā, pa mātes līniju. Savukārt mans tēvs cēlies no Krievijas ebrejiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc man tik ļoti patīk apciemot Austrumeiropu. Tā ir tuva manai sirdij, jo šajā pasaules daļā cilvēki ļoti mīl mūziku un mākslu. Tas ir ļoti svarīgi. Uz Poliju es braucu diezgan bieži. Es gribētu kādreiz Rīgā ierasties kopā ar savu lielisko draugu poļu pianistu un komponistu Vlodeku Pavliku, lai nospēlētu mūsu pēdējā albuma skaņdarbus. Vlodeks arī palīdzēja meklēt asinsdonorus laikā, kad mans brālis smagi sasirga ar leikēmiju.

Visi, kas interesējas par džezu, fanoja par fusion džeza stila attīstībā nepārvērtējamo Brecker Brothers 70.–80. gados. Piedodiet, ka tā jautāju: vai pēc Maikla pāragrās nāves jūsu dzīve ir būtiski citāda?

"Pirms" un "pēc" laikam ir īstais atskaites punkts, jo mēs ar brāli bijām kopā tik daudzus gadus, ne tikai Brecker Brothers, bet ļoti dažādās mūzikas situācijās, arī neraugoties uz to, ka mēs kādu laiku gājām pilnīgi šķirtus ceļus. Pārsteidzoši sagadījās, ka mana sieva Ada Rovati, kura ir lieliska saksofoniste, bija ļoti labos draugos ar manu brāli un viņa sievu. Tas tikai padziļināja mūsu ģimenes saites, mēs visi jutāmies cits citam ļoti tuvi, savējie. Esmu laimīgs, ka viņa ir kopā ar mani, viņa man būtiski palīdz.

Ada Rovati tagad spēlē saksofonus, "aizvietojot" jūsu brāli projektos The Brecker Brothers Band Reunion, kas top kā veltījums viņa piemiņai?

"Aizvietot" gan nav īstais vārds, jo viņa ir lieliska, spilgti radoša mūziķe, kura iet savu ceļu. Es negribētu, lai kāds cits spēlētu tā, kā kādreiz to darīja Maikls. Viņai ir pašai sava saksofonistes balss un vārdnīca. Jaunajam ierakstam The Skies, kas nāks klajā šomēnes, viņa veidoja visu mū zikas materiālu, visus aranžējumus, pat CD vāciņa dizainu! Viss projekts bija pilnībā viņas rokās. Es ceru, ka nākamreiz uz Rīgu atbrauksim kopā.

Varbūt paņemsiet līdzi arī savu meitu dziedātāju Amandu Brekeri?

Arī Amandai šomēnes nāks klajā jauns albums. Viņa ar panākumiem sāka karjeru 2008. gadā Japānā un arī Brazīlijā. Viņa dzied portugāļu valodā. Es ar viņu lepojos, jo viņa ir arī lieliska dziesmu autore. Amandas māte ir pazīstamā brazīliešu džeza pianiste un dziedātāja Eliani Eliaša, ar kuru biju precējies septiņus gadus un joprojām esam tuvi draugi. Tikko spēlēju viņas ierakstā. Savukārt mums ar Adu Rovati aug piecus gadus veca meitiņa, vārdā Stella. Viņa cītīgi mācās spēlēt vijoli un dzied. Esmu pārliecināts, ka pēc gadiem mēs par viņu dzirdēsim.

Tad, lūk, kāpēc tieši Brazīlija jums kļuvusi par īpašas iedvesmas avotu, rosinot, piemēram, albumu Into the Sun (1979; pirmā Grammy kā solistam) un Randy in Brasil (2008) tapšanu.

Esmu vienmēr mīlējis Brazīliju, es to iemīlēju, vēl pirms sastapu Eliani. Pirmo reizi uz Brazīliju aizbraucu 1979. gadā. Toreiz devos uz Sanpaulu un Riodežaneiro, kur saspēlējos ar tik daudziem brīnišķīgiem mūziķiem, ka uzkavējos vēl trīs nedēļas ilgāk, nekā biju plānojis. Brazīliešu mūzika ir ļoti īpaša, dziesmām ir burvīgi vārdi un skaistas, savdabīgas harmonijas. Kopš tā laika Brazīlija ir manai sirdij īpaši tuva zeme. Augustā tur atkal atgriezīšos ar savu grupu.

Pašlaik džezs kļūst arvien vairāk globalizēts un asimilē sevī dažādu tautu folkloru. Tas ir labi?

Džezs dzimis Amerikā, no blūza, ko spēlēja un dziedāja Misisipi deltā, bet kļuvis par globālu mūziku. Džezu spēlē cilvēki visā pasaulē. Izcili džezmeņi ir gan Āzijā, gan Eiropā, īpaši Austrumeiropā. Pat Sibīrijā sastapu lielisku bigbendu! Pats pārliecinājos, cik lieliski jauni džeza mūziķi ir Ķīnā un Honkongā. Pirms divdesmit gadiem tas vēl tā nebija. Visa šī pasaules mūzika būtiski iespaido arī amerikāņu džezu.

Arī jūs personiski izjūtat šo ietekmi?

Protams, jo es visu laiku ceļoju un, sadarbojoties ar ļoti dažādiem mūziķiem, atklāju arvien citādas prasmes, spēles veidus, sajūtas.

No kurām džeza vai popmūzikas zvaigznēm, ar kurām jums nācies muzicēt teju pusgadsimtu ilgajā karjerā, esat visvairāk mācījies?

Labs, kaut arī grūts jautājums! Numur viens noteikti ir Stīvijs Vonders. Mūsu sadarbībā es ar apbrīnu vēroju, ar kādu atbildību un pašatdevi viņš uzstājās ikvienā koncertā neatkarīgi no tā, kādā formā vai garastāvoklī viņš tobrīd bija. Atceros, ka divi grupas mūziķi, kuri viens otram nepatika, reiz ģērbtuvē sāka kautiņu tieši pirms koncerta. Pēc piecām minūtēm jau bija jāiet uz skatuves. Abi šie mūziķi, sākot spēlēt, vēl acīmredzami nervozēja, trīcēja dusmās. Stīvijs izskatījās un uzvedās tā, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš koncentrējās tikai un vienīgi mūzikas izpildījumam.

Nereti gadās, ka rokzvaigznes ir izcili mūzikas izpildītāji, taču komunikācija ar publiku neveicas. Es apbrīnoju un ietekmējos no Ērika Kleptona spējas uzrunāt publiku. Kad sāku spēlēt trompeti, es arī centos būt mūziķis, nevis tikai instrumenta spēlētājs.

Vai jūs satrauc tas, ka džeza – tāpat kā klasiskās mūzikas – publika noveco?

To es īpaši labi redzu, uzstājoties džeza kruīzos, kur klausītāji tagad ir daudz vecāki, nekā bija vēl 80. gados. Tāpēc uzskatu par svarīgu sava darba daļu uzrunāt jaunos cilvēkus, piedalīties izglītības sistēmā. Lai par džezu ieinteresētos jauni klausītāji, ir svarīgi dot vārdu jaunām, interesantām grupām, kā to dara Ņūportas džeza festivāls. Džezam būtu jāskan arī neformālās ikdienas dzīvesvietās, piemēram, taksometros, un par to jāvēsta internetā. Tiesa gan, man pašam nepatīk rosīties sociālajos tīklos. Pie mums Amerikā liela problēma ir tā, ka skolas saņem arvien mazāku valsts finansējumu un tajās arvien mazāk mācībstundu atvēl kultūrai, mūzikai, mākslai… Eiropā māksla bauda daudz lielāku cieņu un atbalstu.

Kā piecdesmit mūziķa karjeras gados izbēgt no rutīnas un saglabāt ideju svaigumu?

Tas nav viegli. Nākot uz skatuves, es vēlos cilvēkiem dot vislabāko, viņi ir samaksājuši, lai labi pavadītu laiku un justos apmierināti. Tāpēc, lai būtu atbilstošā formā, es joprojām vingrinos, spēlējot trompeti divas trīs stundas dienā. Es daru to mērķtiecīgi un ar prieku.

Jūs esat izpaudies visos iespējamos džeza, roka un popmūzikas stilos. Vai varat pateikt, kurš jums pašam ir vistuvākais?

Tas noteikti ir bībops. Tā ir tik brīnišķīga mūzika. Starp citu, vairākums ievērojamo popmūzikas un hiphopa mūzikas producentu nāk no izcilu bībopa mūziķu vidus. Piemēram, pasaulslavenais trompetists, komponists un aranžētājs Kvinsijs Džonss (27 Grammy laureāts – I. L.) bija Maikla Džeksona ierakstu producents. Daudzu šodienas popmūzikas zvaigžņu slavas balsts ir tieši bībopa mūzikas personības.

Rendijs Brekers
Rīgas Kongresu namā 5.VII plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 10–30
Festivāla Rīgas ritmi programma: www.rigasritmi.lv

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja