Mocarts sāka plaši izmantot klarneti orķestra sastāvā, vēl jo vairāk – viņš iemīlēja šī instrumenta krāsainību, liriskumu un virtuozitāti, sarakstot tam vienus no skaistākajiem klasicisma skaņdarbiem. Bēthovens, kurš gan labrātāk sevi redzētu vien kā novatoru un sava ceļa gājēju, sekoja Mocarta piemēram, sarakstīdams šim instrumentam lieliskus kamermūzikas darbus – trio op. 11 ir visveiksmīgākais no tiem. Tomēr Bēthovens vēlējās klarneti izmantot neparastā sastāvā – kopā ar čellu un klavierēm. Skaņdarbs ir enerģisks, spraigs un koķets, pat demokrātiks. Šķiet, to rakstot, Bēthovens ieklausījies sava laika kritiķu teiktajā un rakstījis “tradicionālāk”, pat būvējot pēdējo daļu uz tolaik populārās koķetās “Pirms dodos darbā, man jāiestiprinās” ārijas tēmu no Jozefa Veigla operas “L’amor Marinaro”. Tomēr Bēthovens nemitīgi eksperientē ar šo trīs dažādo insturmnetu tembriem, pretnostatot tos vienu otram visās iespējamās kombinācijās. Klarnete te uzzibsnī virtuozās pasāžās, te seko čellam pa pēdām pretsalikumā klavierēm. Bēthovena idejiskais mantinieks Johanness Brāmss novērtēja šo op. 11 eksperimentu uz sarakstīja savu trio op.114 šim pašam sastāvam – darbu, kas palicis nepārspēts sava dramatisma, dažādības un izcilās kompozīcijas dēļ līdz pat šodienai. Arī latviešu skaņražiem šis Bēthovena atklājums – klarnetes un čella kopskaņa – licies tīkams. Pēteris Plakidis sev vien raksturīgā manierē un ar izcilu humora izjūtu stilizē un parafrāzē Brāmsu, savukārt Santa Ratniece savā 2009. gadā sarakstītajā opusā klarneti un čellam libellules līdzīgi Bēthovenam cenšas meklēt pilīgi jaunu izteiksmes valodu. Šoreiz gan lietojot alternatīvās atksaņošanas tehnikas – ceturtdaļtoņus, flažoletus, frulato, atvertas un nosegtas skaņas. Tomēr muzikālās izteiksmības un dramatisma stīga vijas cauri arī šim skaņdarbam, lai cik moderns tas arī gribētu šķist.Piedalās: Egīls Šēfers (klarnete), Ēriks Kiršfelds (čells), Toms Ostrovskis (klavieres). Programmā:I daļaLudvigs van Bēthovens Trio op. 11, B-dur “Gassenhauer”Santa Ratniece Libellules klarnetei un čellamII daļaJohanness Brāmss Trio op. 114, a-mollPēteris PlakidisVeltījums Brāmsam Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Iededz gaismu. Bēthovens, Brāmss un latvieši
Koķets un klasisks Bēthovens, īpatna un nedzirdēta Ratniece, smeldzīgs, dramatisks, Brāmss un beigās – humoresks un flirtējošs Plakidis. 1778. gada vasarā jaunais Volfgangs Amadejs rakstīja vēstulē no Manheimas tēvam uz Vīni: “Kaut mums būtu klarnetes!” Tā bija pirmā reize, kad izcilais klasiķis izdzirdēja klarneti orķestrī, un kopš tās dienas sākās šī liriskā instrumneta uzvaras gājiens.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.