Ilze Aulmane. Mīkstulis

Varbūt bērnība nekad nebeidzas, negribas to skaļi teikt, bet patiesībā es tam ticu. Zaķa portrets – tas ir svarīgi. Cik daudz manī pašā ir dzīvība (uztveres, naivuma vai varbūt godīguma meklējumu ziņā, mīlestības, brīvības, un joku), tik daudz es to varu piešķirt lietām, laikam, telpai. Rotaļlietas un lietas esam mēs paši, tādā ziņā, ka mēs tajās spoguļojamies. /Ilze Aulmane/