Izstāde Četri gadi savā mājā

Par Spāru svētkiem liecina trīs saglabājušās fotogrāfijas. 1933. gada vēlā rudenī Akurateru ģimene jau ienāk uz dzīvi savā mājā, kurā pats dzejnieks paspēj nodzīvot tikai mūža pēdējos četrus gadus. Izstāde veidota kā ilūziju spēle – pie garā Spāru svētku galda šoreiz aicinātas tās personības un tēli, kas dzejniekam bija nozīmīgi viņa pēdējos četros mūža gados. Protams, starp tiem ir paši tuvākie cilvēki – sieva Marija Anna un meita Laima, draugi un bieži mājas viesi – dzejnieki Kārlis Skalbe un Kārlis Krūza un grāmatu izdevējs Jānis Roze. Pie galda sava vieta ir arī mājas arhitektam Verneram Vitandam, jaunajam māksliniekam Oskaram Kalējam, režisoram Jānim Zariņam, laikraksta “Jaunākās Ziņas” izdevējam Antonam Benjamiņam, dzejniekam Edvardam Virzam. Viesu vidū ir arī daži cilvēki, ar kuriem dzejnieks savas dzīves laikā nav ticies, un tēli, par kuriem viņš daudz domājis. Tas ir lepnais un aizrautīgais 19. gadsimta latviešu tautas atmodas darbinieks Atis Kronvalds, par kuru Akuraters uzraksta lugu, tā ir teiksmainā Salome (mūža nogalē Akuraters pārrediģē savu Oskara Vailda lugas “Salome” tulkojumu). Pie svētku galda aicināti arī spāņu dzejnieks Federiko Garsija Lorka, Pāvests Pijs XI un Kārlis Ulmanis. Un ja nu viņi visi būtu satikušies – par ko viņi runātu? Iespējams, sākotnēji jau katrs par sevi, par savu “sāpi”, par sev svarīgo. Un tad varbūt viņi apcerēto tos notikumus un idejas, kas viņus vieno un saista ar Jāni Akurateru... Atmiņu un ilūziju spēle...Četri gadi savā mājā... Atvēlētais laiks bija īss, bet notikumiem un idejām bagāts...