Izstāde Tulkojot atsauces II

–2007. gadā veidojās ap Bronzas kareivja pieminekli Tallinā. Indre Klimaite stāstīs par savu projektu Par nepārtrauktu un sistemātisku pārtikas uzlabošanu, kas analizē padomju laika ēdnīcu kultūru kā vienu no šīs sistēmas fenomeniem un ideoloģijas mehānismiem, savukārt Aija Bley atklās, ka Latvijas nomaļu realitātei vizuāli līdzīgu var atrast ģeogrāfiski tik attālās vietās kā Centrālāzijas valstis. Henriks Dunkers stāstīs par savu ideju fotografēt padomju laika priekšmetus, ko joprojām glabā to īpašnieki, tos apvijot ar spilgtiem stāstiem. Izstādē būs redzami arī Marges Monko (EE) un Igora un Ivana Buharovu (HU) darbi. Jau kādu laiku, šķiet, ir sasniegts nepieciešamais kritiskais laika noilgums, kas ļauj bezkaislīgi palūkoties pāri traumatiskajai pieredzes daļai un, ņemot talkā ironiju un dabisku ziņkāri, ķerties klāt padomju laika “arheoloģijai” – arvien klātesošo, taču daļēji aizsegto, neviendabīgo un neviennozīmīgo diskursu atsegšanai. Īpaši ņemot vērā, ka izaugusi paaudze, kas par šo laiku ir dzirdējusi tikai no atstāstiem, lasītiem tekstiem vai filmām. Mēģinot apzināt postsociālisma teritoriju kopīgo pieredzi Austrumeiropā un bijušajā Padomju Savienības reģionā, nākas secināt, ka sociālismam – tā laika dominējošajai ideoloģijai – dažādās valstīs bija visai atšķirīgas izpausmes un tam piemita daudzas sejas. Caur saturiski un arī ģeogrāfiski daudzpusīgo atsauču kaleidoskopu ieraugāmas jaunas iespējamās paralēles un līdzības sociālisma pieredzes tulkošanā mūsdienās. Projekts “Tulkojot atsauces” tiek rīkots sadarbībā ar kultūras centru “Drugo More” Rijekā, Horvātijā, kultūras platformu „”ZOLYATSIA” Doņeckā, Ukrainā un “KSA:K” – Laikmetīgās mākslas centru Kišiņevā, Moldovā. Projektu atbalsta Eiropas Kultūras fonds, Rīgas Dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība, Lietuvas vēstniecība, Polijas vēstniecība, “Open Ukraine Fonds”, SIA “LuxExpress Latvija”, “KOLONNA”, “Rīgas Laiks”.