Kristapa Ģelža multimediālais mākslas objekts Kancele

“Ventilatorus uzstāda tur, kur ir smacīgi un karsti. Grēcinieks lipīgos palagos guļ un skatās griestos, kur kā samsaras rats bez apstājas griežas ventilatora lāpstiņas. Frānsisa Forda Kopolas kinoeposs “Mūsdienu apokalipse” sākas ar ventilatoru, kurš kapā gaisu un gulētājam skaudri atgādina Vjetnamas kara helikopterus un izdzīvoto elli džungļu biežņā. Kristīgai baznīcai ir gadsimtiem ilga pieredze cilvēka dvēseles kopšanā. Laikmetīgā māksla piedāvā laikmetīgu bikti – var ne tikai meditēt, bet arī izsūdzēt grēkus, nosūtot “Kancelei” īsziņu. Un saņemt piedošanu. Kā Luters saka: “Kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.” Atskanot Ģirta Biša sakomponētam vokālam skaņdarbam, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, ir iespējams sirdsmiers. Baznīcā pastāv uzskats, ka grēks vēlas palikt anonīms, jo tad tam ir vara,” raksta „Arterritory.com” latviešu versijas redaktore Anna Iltnere.Latviešu mākslinieks Kristaps Ģelzis (1962) ir strādājis dažādos mākslas medijos – grafika, videoinstalācija, instalācija, tēlniecība, vides māksla, digitāldruka, zīmējums, akvarelis, ilustrējis grāmatas, veidojis scenogrāfijas un iekārtojis izstādes. 2011. gadā pārstāvējis Latviju 54. Venēcijas mākslas biennālē, izrādot īpašā apgaismojumā luminiscējošus akvareļus. Pēdējos divus gadus autortehnikā rada plastikāta gleznas, kuras savai prestižajai kolekcijai iegādājies arī itāliešu uzņēmējs un kolekcionārs Lučiano Benetons. Ar komponistu Ģirtu Bišu (1967) Kristaps Ģelzis ir sadarbojies jau iepriekš – “Cēsu mākslas festivāla 2012” izstādei “Eksperiments un izcilība” Cēsu alus brūzī tapa kopdarbs “Veidenbaums”.