Kristians Brekte, Modris Svilāns. Solaris

Abi mākslinieki ar paštaisītu pinhole kameru palīdzību radījuši par solargrāfijām sauktas fotogrāfijas, kuru iegūšanai nepieciešami vairāki mēneši. Analogais fotoaparāts, jeb solargrāfs, šai laikā tver ciklisko saules ceļu, tādā veidā gala rezultātā iegūtajai fotogrāfijai ļaujot kalpot kā liesmojošās planētas gaitu kartējumam. Savukārt abstraktā formveide caur iegūtajiem attēliem piedāvā vietu brīvai skatītāja interpretācijai, liekot Latvijas nomaļu ainavām, industriāliem objektiem, mežu stigām, kapsētām un lielpilsētas arhitektūrai saplūst vienā veselumā.Brekte un Svilāns par kameru ārējo veidolu izvēlējušies putnu būrīša konstrukciju, kas līdzās fotogrāfijām un Reno Lazdiņa veidotai nelielai dokumentālai filmai par darba procesu, būs skatāma no dabas elementiem veidotā instalācijā izstāžu zāles Rīgas mākslas telpa centrā.Kristians Brekte (1981) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas apakšnozari. Šobrīd ir LMA asociētais profesors un Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares vadītājs. Kopš 2003. gada piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Eiropā, kā arī Krievijā un ASV. Uzrīkojis vairākas personālizstādes. Par izstādi Rīgas madonnas (2010) ticis nominēts Purvīša balvai un ieguvis titulu Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē Art Vilnius’12.Modris Svilāns (1979) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozari. Ir analogās fotogrāfijas entuziasts. Grupu izstādēs piedalās kopš 2003. gada. Arhitektu namā 2012. gadā uzrīkojis kinētiskās mākslas objektiem un melnbaltajai fotogrāfijai veltītu personālizstādi Inerce. Kopā ar Brekti 2014. gadā Cēsu Jaunajā pilī aizvadījis kopizstādi Negatīvs.