Latvijas keramika (1924-1944)

Šo divu „spārnu” vēzieni minētajā laika posmā ir nosacījuši arī Latvijas keramikas attīstību, ko izstādē reprezentē kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena pēdējos gados izveidotā Latvijas keramikas kolekcija. Pēteris Avens atklāti ir uzsvēris, ka jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi. Savu pēdējos gados izveidoto mākslinieciski augstvērtīgo Rīgas mākslas porcelāna un keramikas kolekciju mecenāts ir nolēmis turpmāk glabāt un rādīt Latvijā. Viens no viņa labdarības programmas mērķiem ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.Latvijā keramikai ir senas tradīcijas – podniecība bija vispieprasītākā tautas mākslas nozare, un 20. gadsimtā tradicionālās keramikas ražotnes darbojās visos reģionos, sevišķi aktīvi – Latgalē. Profesionālo mākslinieku interese par keramiku parādījusies jau 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs mākslinieku Pētera Šteinberga (1874-1938), Jūlija Madernieka (1870-1955), Anša Cīruļa (1883-1942) nacionāli romantiskajā daiļradē. Keramikai ir ļoti bagāts izteiksmes līdzekļu diapazons, kas ļauj organiski izmantot materiāla plastiskos, krāsu un faktūras resursus. Zīmīgi, ka interese par keramiku šajā periodā ir raksturīga Rietumeiropas mākslai – ar šo materiālu strādājuši tādi slavenie mākslinieki kā Pablo Pikaso, Anrī Matiss, Fernāns Ležē, Huans Miro, dekoratīvā keramika bija ļoti populāra Beļģijā, Francijā, Itālijā, Skandināvijā. Profesionālā keramika, ko 20. gadsimtā veidoja Latvijas Mākslas Akadēmijas Rūdolfa Pelšes vadītās keramikas meistardarbnīcas audzēkņi (1924-1944) un A/S „M. S .Kuzņecovs” pieaicinātie mākslinieki (1934-1940), veido Pētera Avena latviešu mākslas kolekcijas nozīmīgu daļu. Šie darbi raksturo izstādes „labo spārnu”.Bet ir arī „kreisais spārns”, kura vēzienus lielā mērā nosacīja Romans Suta. Ja Rūdolfa Pelšes izstrādātā akadēmiskā profesionālās apmācības sistēma orientējās uz klasiskajām tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām, tad Romans Suta dedzīgi nostājās pret to, ko uzskatīja par akadēmisko rutīnu, un sludināja citus mākslas principus. Romans Suta (1896-1944) un viņa sieva Aleksandra Beļcova (1892-1981) sagatavoja aptuveni 200 oriģinālformas keramiskajiem priekšmetiem, taču projekta realizāciju nācās pārtraukt, jo nepareizi uzbūvētā krāsns uzsprāga, un pirmie izstrādājumi gāja bojā. 1920. gados radušos ideju veidot mākslas keramiku Sutam izdevās īstenot M. Kuzņecova porcelāna fabrikā (A/S „M. S. Kuzņecovs”) pēc tās reformēšanas 1932. gadā. R. Suta ne tikai izgatavoja daudzus metus porcelāna apgleznošanai, bet arī izdomāja skices keramikas izstrādājumu formai un ieguldīja savas zināšanas un prasmes jauno fabrikas apgleznotāju apmācībā.Nekad agrāk abi tik atšķirīgie Latvijas keramikas „spārni” nav eksponēti kopā, veidojot spilgtu kopainu, kas ļauj pilnā mērā novērtēt šo mākslas parādību un mākslinieciskās izteiksmes formu daudzveidību.