Dzīvokļa virtuve pamatā ir Ojāra Vācieša sievasmātes Emmas Azarovas valdījumā, nedaudz tajā darbojas arī Ojāra sieva Ludmila. Tā nav Ojāra pasaule. Daudzu laikabiedru atmiņas apliecina, cik maz viņam interesējusi šī dzīves praktiskā, gastronomiskā puse. Ekspozīcija vēstī par Ojāra Vācieša laiku – tipisko padomju laika sadzīvi atzīta dzejnieka dzīvoklī.
Izstādē eksponēti četri O. Vācieša virtuves ekspozīcijas risinājumi.
Signe Streipa un Dairis Brilis savā darbā apspēlējuši ēkas vēsturisko traktiera funkciju, jo pirms vairāk nekā 200 gadiem šajā ēkā atradās traktieris Jeruzaleme. Traktieris – neliels restorāns, kafejnīca. Ekspozīcijas mērķis ir piesaistīt apmeklētājus, radot traktiera sajūtu un Ojāra neesamību virtuvē, kas atspoguļojās Emmas Azarovas teiktajā «Ojārs Vācietis pārtiek no grāmatas».
Acu priekšā neredzamais – ekspozīcija aicina saredzēt kopējo kontekstu par laiku un vietu, kurā norisinās dzejnieka radošā darbība. Stāsts par valdošā laika drūmo realitāti, kas slēpjas aiz sadzīviskām ainām un romantizēto priekšstatu par mākslinieku. Autores: Rebeka Ludriķe un Beāte Ludvigova.
Trešā ekspozīcija, ko veidojušas Tīna Elīza Duka, Simona Helmane un Anete Trifanova, vēsta par Ojāra Vācieša laiku – skopo, tipisko padomju laika sadzīvi. Atspoguļota cenzūras tēma un Azarovu ģimenes saimniekošana virtuvē, tai pašā laikā saglabājot virtuves funkciju muzeja darbiniekiem.
Cabinets of curiosity – ekspozīcijas veidošanas princips, kurā vairāku elementu kopskats rada priekšstatu par ekspozīcijas galveno ideju, dodot iespēju sajust Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas laiku no jauna, neredzēta skatpunkta. Autori: Melisa Briža, Emīlija Lūse, Gatis Gorodničijs.
Izstādes veidotāji: Melisa Briža, Tīna Elīza Duka, Simona Helmane, Anete Trifanova, Signe Streipa, Dairis Brilis, Beāte Ludvigova, Rebeka Ludriķe, Emīlija Lūse, Gatis Gorodničijs.
Kurss: Ekspozīciju dizains; pasniedzējs prof. Holgers Elers.