Madara Neikena. Bezgalība

..Izstādes gleznu sērija ir konkrētu darbu virknējums, kuros uzdodu sev uzdevumu tos veikt konkrētā laika posmā, lai sasaiste ir savstarpēji cieša. Darbi tapuši, gan gleznojot dabā, gan pārnesot no mazāka formāta uz lielāku.Tie (gleznas) ir stāsti par kādu konkrētu un reizē absolūti nekonkrētu vietu, kas ļauj nonākt citā realitātē. Daba pārvēršas par krāsu un līniju ritmu uz audekla. Krāsu laukumi iemieso dzīvību reizē mierā un bezgalīgā mainībā. Gleznojot es varu dzīvot audeklā esošajā vidē. Ķekši, svītras un nejaušības paši no sevis rada stāstus, kam sekoju ar otu uz audekla vai papīra. Gleznojot domas plūst ātri, tām jāļaujas, jāpieņem lēmums, kur ļaušu savai rokai pieskarties, kur jāatsakās no liekā vienā mirklī. Mani interesē daba un apkārtne, īpaši jūrmala, kuru pati gan neuztveru šā vārda vistiešākajā nozīmē. Gleznoto jūrmalu neuztveru kā konkrētu vietu, bet gan savu sajūtu radītu pasauli. Jūrmala un jūras klātbūtne pakļauj visas maņas, uztverot skaņu, garšu, tausti un redzi. Jūrmala man ir bezgalība. Manām gleznām nav nepieciešama verbalizācija. Uzskatu, ka attēls ir teksts, kas jānolasa katram pašam, neko neuzspiežot. Attēlam zūd netveramā sajūtu burvība un brīvība katram to uztvert citādi, ja tas tiek izpreparēts un ielikts vienā noteiktā rāmī. Domāju, ka jāļauj manās gleznās pa liedagu iet pašam,” stāsta Madara Neikena. Madara Neikena pieder pie jaunākās latviešu gleznotāju paaudzes un ir viena no retajiem māksliniekiem, kuri joprojām iet atklātā dabā un glezno a la prima. 2015. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Glezniecības nodaļu. 2014. gadā saņēmusi SEB stipendiju glezniecībā (Latvija) un Premio Marina di Ravenna 2014 (Itālija). Kopš 2010. gada veiksmīgi piedalījusies vairākās grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs.