Raids Kalniņš. Nelaime ciematā jeb Dinozauri izēd kapus

gadā. Mākslinieks piedalījies vairākās grupu izstādēs gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. 2012. gadā mākslinieka darbi bija skatāmi Rīgā, izstāžu zāles “Arsenāls” izstādē “Negantnieki”, 2010. gadā – starptautiskajā mākslas izstādē “Kvarķirņiks”, 2009. gadā mākslinieks piedalījās mūsdienu kultūras forumā “Baltās nakts 2009” u. c. laikmetīgās mākslas projektos.Personālizstādes Raids Kalniņš rīko kopš 2007. gada. Līdz šim mākslinieka darbu izstādes notikušas Laikmetīgās Mākslas centrā un Jauno mediju kultūras centrā RIXC. Mākslinieks radījis ilustrācijas krievu rakstnieka un dzejnieka Daniila Harmsa (Даниил Хармс) īsprozas darbu krājumam “Gadījumi”, ko izdevniecība “Neputns” laida klajā 2007. gadā. 2013. gadā Raids Kalniņš piedalījās komiksu žurnāla “kuš!” rīkotajā konkursā un radīja komiksu latviešu valodā par tēmu “Briseles kāposti”. Konkurss tika rīkots Beļģijas dienu Rīgā ietvaros, tajā piedalījās 77 mākslinieki un 10 konkursa laureātu darbi, Raida Kalniņa komiksu ieskaitot, tika eksponēti Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslas kritiķis Jānis Borgs mākslinieku Raidu Kalniņu raksturo ar vārdiem: “Raids Latvijas mākslas telpā ir savrupa personība, kas izkopj komiksu, savdabīgu seriālu manierē ieturētu stāstījuma formātu. Ar nervozu, jūtīgu līniju mākslinieks veido šausmu ainiņas un nekrofilus motīvu, kas no darba uz darba stāsta kādu nelaimi nesošu stāstu. Raida darbos atdzīvojas veiksmīga kūlas dedzinātāja, no kapiem iznākuši mirušie un nelaimīgos vajājoši nelabie gari. Ar grafiskiem un glezniecības līdzekļiem mākslinieks attīsta dažādas nekrofīlijā un šausmu stāstu sižetos balstītas kompozīcijas.”Savukārt pats mākslinieks savu daiļradi raksturo ar vārdiem: “Briesmīgās tēmas man vienmēr ir patikušas. Bērnībā pasaku grāmatās es neatceros nevienu pozitīvo tēlu, man nekad nav bijis interesanti skatīties varoņa atainošanu. Kāpēc tas mežs ir tumšs – tur ir kaut kādas aizdomas, kāpēc tur ir bail – vienmēr ir vilinājis tas. Es pamazām sāku to attēlot un pats par to priecājos. Tāds aplis ap sevi. Piemēram, kapu ainava, no turienes lien laukā vecs vīrs – es viņu zīmēju ne kā komiksu vai kādu komisku atmosfēru, bet varbūt pietiekami jocīgi. Bet arī ne tāpēc, ka ir kāds jābaida.”