Starptautiska grafikas izstāde Mecotintas laiks/Time of the Mezzotint

Jāpiemin izcilā mākslinieka Mauritsa Kornelisa Ešēra (Maurits Cornelis Escher; 1898–1972) un Joso Hamaguči (Yozo Hamaguchi; 1909–2000) ietekme uz saviem sekotājiem, kā arī mecotintas īpašās popularitātes vilnis XX gadsimta 70. gados, kas saistāms ar pastiprināto interesi par fotoreālismu, kam šī grafikas tehnika bija ļoti piemērota.Šodien vārds «mecotinta» jau ir izgājis ārpus profesionālajā mākslas vidē lietotās terminoloģijas. Ja ne katrs no miljoniem datoru lietotājiem pasaulē zinās par mecotintas tehnikā radītajiem šedevriem XVIII gadsimtā, daudzi būs vismaz dzirdējuši par datorprogrammas Adobe Photoshop piedāvāto attēlu apstrādes filtru – mezzotint.Mūsdienu digitālo tehnoloģiju attīstība savā ziņā no jauna ir veicinājusi mākslinieku interesi par klasiskajām grafikas tehnikām, tai skaitā mecotintu.Tomēr šobrīd pasaulē nav daudz mākslinieku, kuri konsekventi strādā mecotintas tehnikā. Būtisks faktors, kas ne vienu vien no tās attur, – tas ir laiks. Laiks, kas ir nepieciešams, lai izveidotu pat neliela formāta darbu, dažreiz pat vairākkārt pārsniedz laiku, kas vajadzīgs darba realizācijai kādā citā grafikas tehnikā. Tāpēc arī radās iecere savstarpēji sadarboties un pēc pašu mākslinieku iniciatīvas organizēt kopīgas starptautiskas izstādes. Projekta iniciatori ir amerikāņu mākslinieks, Vroclavas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas profesors Kristofers Novickis un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs Guntars Sietiņš. Izstādē piedalās 11 mākslinieki: Katsunori Hamaniši (Katsunori Hamanishi, Japāna); Masataka Kurojanagi (Masataka Kuroyanagi, Japāna); Juka Ventinens (Jukka Vänttinen, Zviedrija); Kristofers Novickis (Christopher Nowicki, Polija); Anti Ratalahti (Antti Ratalahti, Somija); Ads Stijnmans (Ad Stijnman, Holande); Faņs Miņs (Fan Min, Ķīna); Majla Zeneli (Majla Zeneli, Vācija); Jaroslavs Jendžejovskis (Jarosław Jedrzejowski, Polija), Juris Petraškevičs (Latvija) un Guntars Sietiņš (Latvija). Lielākā daļa darbu Latvijā tiek izstādīti pirmo reizi. Katrs autors pārstāvēts ar 3–4 darbiem. Paredzams, ka projekts turpināsies Polijā, ASV un Ķīnā.Slavenais japāņu mākslinieks Katsunori Hamaniši (dz. 1949) pamatoti tiek dēvēts par mūsdienu grafikas klasiķi. Hamaniši Tokai Universitātē (Tokai University) studēja glezniecību un tēlniecību, saglabājot interesi par telpiskumu melnbaltajās mecotintu sērijās 20. gadsimta 70. gadu beigās un vēlākajos krāsainajos estampos. Izstādē skatāmas trīs Hamaniši mecotintas no sērijas „Logi", kurās redzami tradicionālās japāņu arhitektūras un dārzu elementi, klasiskās japāņu estētikas simbioze ar Rietumu mākslas iezīmēm. Hamaniši darbi atrodas lielāko pasaules muzeju kolekcijās — Britu muzejā (The British Museum) Londonā, Metropolitēna mākslas muzejā (Metropolitan Museum of Art) un Modernās mākslas muzejā (Museum of Modern Art) Ņujorkā, ASV Kongresa bibliotēkā (Library of Congress) Vašingtonā, Nacionālajā mākslas muzejā Osakā un daudzos citos muzejos Japānā, ASV un Eiropā. Hamaniši vairākkārt ir saņēmis Grand Prix dažādās starptautiskās grafikas biennālēs un triennālēs.Japāņu mākslinieks Masataka Kurojanagi (dz. 1961) ir studējis Tokai Universitātē. Autors izmanto tehniku kā starpnieku starp dokumentālu precizitāti un enigmātisku vēstījumu ar sakrālu rituālu atblāzmu.Ķīniešu mākslinieka no Tiaņdzjiņas Faņa Miņa (dz. 1963) darbi līdz šim vairāk ir izstādīti Ķīnā, Korejā un Japānā, viņa samtaini melnajās mecotintās cilvēku atkarību forsmažorās situācijās apliecina marionešu figūras, kas balansē starp politisku aktivitāti un maģisku darbību. Faņs Miņs studējis glezniecību Dzjiliņas Mākslas koledžā (Ji Lin Art College of the Arts), bet grafiku – Hongik Universitātes skolā (School of Hong-ik University) Korejā.Zviedru mākslinieka Jukas Ventinena (dz. 1954) iecienīts motīvs ir ēnā grimstošas pagājušā gadsimta sākumā celtu dzīvojamo namu kāpņu telpas, kas skatītājā rada veselu virkni dažādu asociāciju. Ventinens ir studējis Zviedrijas Karaliskajā Mākslas akadēmijā (Royal Swedish Academy of Fine Arts) Stokholmā. Viņa darbi skatāmi Skandināvijas valstu nacionālajos muzejos, Britu muzejā Londonā.Somu gleznotājs un grafiķis Anti Ratalahti (dz. 1964) ir studējis Helsinku Mākslas akadēmijā (Fine Arts Academy) un 1991. gadā ieguvis maģistra grādu Čelsijas Mākslas un dizaina koledžā (Chelsea College of Art and Design) Londonā. Mākslinieka interešu lokā ir vulkānu izvirdumi un kara kuģu katastrofas. Rīgā ir skatāmas trīs kompozīcijas no sērijas „Drupas" (2010).Kristofers Novickis (dz. 1950) ir studējis Tolīdo muzeja Dizaina un mākslas skolā, Tolīdo Universitātē (Toledo Museum of Art School of Design, the University of Toledo) Ohaio un Vašingtonas Universitātē (University of Washington) Sietlā, ASV. Autora kompozīcijās no sērijas „Entropija" kaut kur blakus vientuļajām, uz lauka pamestajām un cilvēkiem šodien vairs nevajadzīgajām mašīnām sēž kāds ceļotājs laikā – melns krauklis, kas Amerikas indiāņiem ir svētuma simbols. Vai šis ceļotājs laikā būtu pats Novickis?Holandiešu mākslinieks un teorētiķis Ads Stijnmans (dz. 1957) veido abstrakcijas. Īpašu gleznieciskumu viņa strukturāli skaidrajām kompozīcijām piešķir chine-collé tehnikā uzspiests tonāli niansēts rīspapīrs. Ads Stijnmans absolvējis Hāgas Karalisko Mākslas akadēmiju, sarīkojis vairākas personālizstādes, to skaitā Ņujorkā un Tokijā. Mākslinieks ir sarakstījis vairākas grāmatas par grafikas vēsturi. 2012. gadā izdota Stijmana monogrāfija „A History of Engraving and Etching Techniques: The Development of Manual Intaglio Printmaking Processes".Poļu mākslinieks Jaroslavs Jendžejovskis (dz. 1975) absolvējis Vroclavas Mākslas un dizaina akadēmiju Polijā. Jendžejovskis ir klasiskās reālisma skolas pārstāvis, viņa mecotintām raksturīga detalizēta attēlojamā objekta precizitāte.Majla Zeneli (dz. 1980) ir studējusi Vroclavas Mākslas un dizaina akadēmijā Polijā un Halles Mākslas un dizaina Universitātē Vācijā. Pašlaik albāņu izcelsmes māksliniece dzīvo un strādā Berlīnē. Savās krāsainajās mecotintās Zeneli veido abstraktu telpu. Viņas neliela izmēra darbi ir drukāti no vairākām klišejām, eksperimentējot arī ar klišeju atkārtotu drukāšanu vienā kompozīcijā, panākot daudzslāņainību, krāsu piesātinātību un jaunu realitātes kārtību.Juris Petraškevičs (dz. 1953) un Guntars Sietiņš (dz. 1962) – abi ir beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju un šobrīd ir tās profesori. Mainīgā laiktelpa uzrunā Sietiņa optiski līdzsvarotajās kompozīcijās, kamēr Petraškevičs tehnikā meklē figurālu ekspresionismu.Kā īpašu dārgumu jāmin izcilās latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas (dz. 1938) trīs mecotintas no Jāņa Zuzāna kolekcijas, kas papildina izstādi. Vija Celmiņa ir studējusi Džona Herona Mākslas institūtā (John Herron Art Institute), 1965. gadā ieguvusi maģistra grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā. Plašāku atzinību māksliniece ir iemantojusi ar monohromajām gleznām un zīmējumiem. 20. gadsimta 90. gados Vija Celmiņa veidojusi mecotintu sēriju „Zirnekļa tīkls". Autores darbi atrodas Metropolitēna mākslas muzejā, Modernās mākslas muzejā (Museum of Modern Art) un Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejā (Whitney Museum of American Art) Ņujorkā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā, kā arī Pompidū centrā (Centre Georges Pompidou) Parīzē. 2009. gadā māksliniece saņēma Rosvitas Haftmanes balvu.