Papildus mākslinieciskā redaktora pienākumiem žurnālā Draugs, Kampars nodarbojies ar bērnu grāmatu vizuālā noformējuma veidošanu, kā arī rakstījis jauniešiem paredzētas nelielas esejas par kultūru un mākslu, taču aizmirstībā nonākusi viņa glezniecība toreizējās Valsts Mākslas akadēmijas studiju laikā. Mākslinieks dzimis 1927. gadā, bērnību pavadījis Torņakalnā, bet no 1937. gada dzīvojis Anglikāņu ielā, Vecrīgā. Sākotnēji vēlējies studēt arhitektūru, taču 1946. gadā bez speciālas sagatavošanās iestājies Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kur mācījies pie gleznotājiem Leo Svempa, Kārļa Miesnieka un Eduarda Kalniņa. Visvairāk liecību par Kampara glezniecisko izjūtu un studiju laiku akadēmijā sniedz laikabiedru atmiņas un pazīstamākie kursabiedri - Arnis Zupiņš, Laimdots Mūrnieks, kā arī Jurģis Skulme, ar kuru Kampars 1954. gadā reizē beidza akadēmiju, kuri stāsta, ka Zigurds Kampars bijis viens no glezniecībā visspējīgākajiem viņu biedriem. Ainavu glezniecība māksliniekam izrādījās vistuvākā - emocionālā spēja uztvert dabas noskaņas viņu pavadīja jau kopš bērnības, un atklājas ne tikai viņa ainavu gleznojumos, bet arī portretos un klusajās dabās. Izstādē redzamajos darbos saskatāms ne tikai emocionāls dabas traktējums, bet arī ietekmes no jaunlaiku franču tēlotājas mākslas, kas tolaik atstājusi spēcīgu iespaidu uz jaunajiem māksliniekiem.
Zigurds Kampars. Glezniecība
Zigurds Kampars (1927-1990) Latvijas sabiedrībai plašāk bijis pazīstams ar savu darbību žurnāla Draugs redakcijā un Latvijas Valsts izdevniecībā, kur darbojies no 1950. gadu vidus. Redakcijā viņš pakāpeniski izkopa savu ilustrēšanas stilu, kuru raksturo rūpīga krāsu izvēle, tēlus precīzi raksturojošs zīmējums un brīvi komponēti lustrāciju laukumi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.