Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē realitāti, bet spēlfilmas rāda mākslīgi radītu pasauli. Kinozinātnieks Agris Redovičs, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs, vairāku dokumentālo filmu scenārija autors par centrālo tēmu izvēlējies subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras montāžā. Lektors ir pārliecināts, ka ikviens objekta attēls satur arī interpretāciju un filmētājs un objekts atrodas mijiedarbībā. "Nav robežu starp dokumentālo un spēles kino, ir tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas," uzskata Redovičs.
Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli. Ciklā ietverta pasaules kino klasika no agrīnās dokumentālistikas līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē. Lekcijas notiks pasaku mājā Undīne, Jūrmalā, Parka ielā 1. Pirmā notikusi jau 13. jūnijā.
Nākamās lekcijas:
20. jūnijs - II Dziga Vertovs: Kinoacs (1924), Cilvēks ar kinoaparātu (1929), Entuziasms: Donbasa simfonija (1931), Šūpļa dziesma (1938)
27. jūnijs - III Valters Rutmans: Berlīne – lielpilsētas simfonija (1927), Pasaules melodijas (1929)
1. jūlijs - IV Lenija Rīfenštāle: Gribas triumfs (1935), Olimpija (1938)
8. jūlijs - V Cinema verite: Žans Rušs: Vienas vasaras hronika (1960)
15. jūlijs - VI Direct cinema: Roberts Drjū: Priekšvēlēšanas (1960); Alberts/Davids Meisli: Tirgotājs (1968); Gimme Shelter (1970)