To, kas Dzīvības koku uzskata
par Malika šedevru ir vismaz tikpat daudz, kas šo filmu uzskata par
eklektisku neveiksmi. Režisors filmā apvieno specefektiem piepildītu
vēstījumu par civilizācijas rašanos un kādas ģimenes hroniku.
Maliks arī Kannu festivālā godam izturēja savu noslēpumainā ģēnija
"tēlu"- festivālā viņš neparādījās, uzticot filmas prezentēšanas
pienākumus Bredam Pitam. Maliks neatbrauca arī pēc vienas no nozīmīgākajām
kinopasaules balvām, jo, kā saņemot balvu sacīja filmas producents
Bils Pohlads: "Maliks ir ļoti kautrīgs un diskrēts, (..) bet ļoti
priecīgs par šo balvu."
"Otrā vieta" – Grand Prix – tika piešķirta dubultīgi. Kārtējo Kannu festivāla balvu savai kolekcijai pievienoja beļģu režisori Žans Pjērs un Luks Dardēni (filma Zēns ar velosipēdu), to saņēma arī turku režisors Nuri Bilge Ceilans (Nuri Bilge Ceylan) (filma Reiz Anatolijā/Once Upon a Time in Anatolia).
Žūrijas balva tika reālistiskajai
un dinamiskajai franču filmai Policija
(Polisse), ko veidojusi režisore, arī aktrise Maivena (Maïwenn)
– tās galvenie varoņi ir policijas vienība, kas strādā ar nepilngadīgajiem.
Taču revolucionārākais žūrijas
lēmums noteikti ir balva aktrisei Kirstenai Dansta par darbu skandalozajā
Larsa fon Trīra filmā Melanholija.
Neskatoties uz līdzšinējā festivāla mīluļa Larsa fon Trīra publisko
izraidīšanu, festivāla organizētāji tomēr "nesodīja" filmas
aktrisi Kirstenu Danstu, kas Melanholijā ir izcila.
Atzinīgi vērtējama arī
labākā aktiera balva francūzim Žanam Dužardenam (par kinozvaigznes
lomu melnbaltajā, "mēmajā" filmā Aktieris (The Artist)).
Par pārsteigumu uzskatāma labākā režisora balva dāņu režisoram
Nikolasam Vindigam Refnam par spriedzes un forsētas vardarbības piesātināti
filmu Brauciens (Drive).
Daudzas no šīm filmām Rīgā būs skatāmas rudenī – festivālu Arsenāls un Baltijas pērle laikā.
Vairāk lasiet otrdien, 24.maijā laikrakstā Diena.