"Man paveicās, ka filma bija saistīta ar kultūru. Man bija ļoti interesanti strādāt," atzīstas Miks Mitrēvics, digitālā dizaina uzņēmuma Dd studio mākslinieks. Viņš veidojis grafiskās interpretācijas Pētera Krilova dokumentālajai filmai par Gustavu Kluci — latvieti, kuru pasaulē pazīst kā vienu no izcilākajiem Krievijas avangarda mākslas klasiķiem. Mūsdienās G.Kluča pirmatradumu atdarinājumus varot ieraudzīt pat reklāmu metos, ievērojis M.Mitrēvics. Režisora Pētera Krilova filma Klucis — nepareizais latvietis ir stāsts par izcilu latviešu izcelsmes mākslinieku, kurš līdz pat mūža beigām palika uzticīgs komunisma idejai un tika nošauts Staļina režīma laikā. Radošā brīvība un konjunktūra — šis ir jūtīgs jautājums māksliniekiem arī mūsdienās, uzskata M.Mitrēvics. Filmā jaunā mākslinieka uzdevums bija: radīt uz ekrāna G. Kluča ideju un iedomāto nākotnes pasauli. Tas nozīmēja ne tikai pamatīgi iedziļināties mākslinieka darbos un biogrāfijā, bet mēģināt intuitīvi uztaustīt viņa dvēseles pasauli.
Saikne ar konjunktūru
"Es, protams, pazinu Kluča darbus, bet par viņa dzīvi zināju minimāli," atzīstas M. Mitrēvics. Filmā, iejūtoties G.Kluča tēlā, viņam nācās ne tikai vilkt žaketīti, kādu valkājis pats diženais avangardists. Kopā ar filmēšanas grupu M. Mitrēvics braucis ekspedīcijā "pa mākslinieka pēdām". Viens no filmas smaguma centriem ir tieši personīgums, ar kādu skatītāji tikšot uzrunāti. Te nebūs sausu frāžu no mākslas vēstures vai biogrāfijas! Filmas veidošanā izmantotas G. Kluča paša piezīmes. "Ja mākslinieks grib būt profesionāls, viņam kaut kādā veidā jāatrod saikne ar konjunktūru. Kaut kā jāadaptējas," saka M.Mitrēvics. Viņš uzskata, ka ir pietiekami daudz sasauces mūsdienām ar pagājušā gadsimta 20—30 gadiem, kad Maskavā strādāja un slavu guva G. Klucis. "Nav cilvēki tik neatkarīgi izpausmēs un lēmumos, kā mēs gribētu domāt. Jebkurš mākslinieks ir spiests rēķināties ar apkārtējām vērtībām un nostādnēm." G.Klucis esot akli ticējis komunistiskajiem ideāliem. "To mēs varam teikt tagad, no mūsdienu viedokļa. Domāju, toreiz tas bija ārkārtīgi sarežģīti. Arī mūsdienās, ja gūsti slavu un atzinību, ir ļoti grūti norobežoties. Ja tevi atzīst, tas glaimo. Lielākais pārbaudījums ir: saglabāt kritisku nostāju šādos apstākļos," domā M. Mitrēvics. G.Kluča laikos, turklāt, bija sarežģīts politiskais konteksts. "Kritika vispār nebija iespējama. Vai nu tu piedalījies tajā visā, vai tevis nebija." M.Mitrēvics savā ziņā attaisno G. Kluča centienus doties uz megapoli Maskavu sevi apliecināt. "Tur viņam pavērās plašas iespējas. Latvija ir maza, un šeit tās konjunktūras spēles ir vēl blīvākas." G.Klucis tika represēts un nošauts 1938. gadā Krievijā. Viņam bija tikai 43 gadi.
Nebrauks prom no Latvijas
"Strādājot Latvijā, māksliniekam galvenais ir uzturēt pēc iespējas vairāk sakarus ar ārpasauli," uzskata M. Mitrēvics. Viņaprāt, Latvijā netrūkst jaunās paaudzes mākslinieku, kuriem ir svaigas idejas un iniciatīva. "Taču procesam jābūt dzīvam: cilvēkiem visu laiku jārāda, jāstāsta savas idejas pasaules kontekstā. Nevar būt tā, ka ir tikai atsevišķi projekti. Tad tas nevienu neinteresē." Ar ko tad īsti nodarbojas mūsu jaunie mākslinieki? "Kad man tā prasa, saku — ar grafisko dizainu. Jo tas uzreiz ir saprotams. Ja teikšu: māksla, instalācijas, cilvēki būs pilnīgā neizpratnē. Tad uzreiz ir nākamais jautājums: kā tad jūs izdzīvojat?" Ikdienā M.Mitrēvics strādā Dd studio, kas pieder viņa tēvam māksliniekam Jānim Mitrēvicam. Jaunais mākslinieks veido mājas lapu dizainu, izstāžu stendus, digitālas ekspozīcijas un prezentācijas muzejiem, nekustamo īpašumu kompānijām, klubiem. "Izveidojušās tā kā divas paralēlās dzīves," par komerciālajiem un mākslas projektiem stāsta M.Mitrēvics. Viņš uzskata — nav vērts gausties, ka "te nekas nenotiek, jābrauc prom"! Ja cilvēkam ir kāds liels mērķis, agrāk vai vēlāk tas realizēsies, jaunais mākslinieks ir pārliecināts. "Nekur nav jābrauc, bet jāstrādā. Tikai, protams, grūti visu laiku sevi motivēt." Filmu par G.Kluci mākslinieks iesaka noskatīties ne tikai tiem, kuriem interesē māksla un politiskās vēstures kolīzijas, bet visiem, kurus interesē stāsti par cilvēku. Šis ir viens dīvains, traģisks un ļoti personīgs stāsts.