Klods piedzima turīgā aptiekāra ģimenē, taču izjukušās ģimenes dēļ viņu uzaudzinājuši vectēvs ar vecmāmiņu. Jau pusaudža gados puika interesējas par teātri un ļoti vēlas kļūt par klaunu. Parīzē izstudējis literatūrzinātni, tiesības un farmāciju, Šabrols draudzējas ar jauno kinematogrāfistu pulciņu, kas darbojas pie Café de la Comédie un uzsāk kinokritiķa gaitas novelle vague/jaunā viļņa enstuziastu dibinātajā žurnālā Les Cahiers du cinéma.
Kino debitē 1958.gadā ar filmu komēdiju Smukulītis Seržs/Le Beau Serge, kura uzreiz nopelnīja skatītāju mīlestību. Arī nākamā komēdija Les cousins/Brālēni (1959) tiek uzņemta ar panākumiem – Brālēni saņem arī kritiķu uzslavas un Berlīnes kinofestivāla Sudraba lāci.
Seko neilgs neveiksmju periods, līdz Šabrols izgudro savu “stilu”- dažādu žanru kriminālfilmas ar neuzkrītošu morāles dozu. 1964.gadā piedalās arī avangardiskā almanaha – filmu apkopojuma Parīze režisoru acīm/Paris vu par… (ansamblī ar Eriku Romēru, Žanu Dušē, Žanu Rušu, Žoržu Kelleru, Žanu Daniēlu Polē un Žanu Liku Godāru) veidošanā. 2006.gadā ar milzīgiem starptautiskiem panākumiem tika atkārtota šīs filmas formālā ideja – filmā Parīze, es tevi mīlu katram no uzaicinātajiem režisoriem bija stāsts jāveido kādā no slavenajiem Parīzes rajoniem.
60-70. gados Šabrols veido savas slavenās kriminālfilmas – 1967.gadā top Skandāls, 1968. - Kuces, 1969. – Miesnieks, 1972. - Doktors Popols, 1973. - Asiņainās kāzas, 1975. – Nevainīgie ar netīrām rokām, 1976. – Buržuju kaislības, daudzās no šīm filmām režisors filmē savu sievu – aktrisi Stefānu Odrānu.
Bet 1978.gadā Šabrols atklāj pasaulei jauniņo aktrisi Izabellu Ipēru, 1978.gada filma Violeta Nozjēra iegūst Kannu laurus (vēlāk, 1991.gadā līdzīgi notiks ar Bovarī kundzi), tā kā var droši apgalvot, ka Šabrols ir Ipēras “tētis” kinematogrāfā. 1988.gadā top nu jau par Francijas kinoklasiku atzītā drāma Pūces kliedziens/Le Cri du hibou, 1994. gadā - Elle/L’Enfer, 1995. – Ceremonija /La Cérémonie (atkal atzinība Kannās, Maskavā un Venēcijā).
No šī gadsimta filmām jāatzīmē 2002.gadā uzņemtā Ļaunuma ziedi – ar izcilu aktieru ansambli. Režisors visu dzīvi nebeidza atkārtot, ka viņa kā mākslinieka “pieticīgais mērķis” ir ar filmu stāstiem parādīt buržuāziskās ģimenes modeļa liekulīgās saknes un to, ka cilvēkus visvairāk par jūtām interesē nauda un absolūtais materiālisms. Pēdējā filma, kurā Šabrols atkal filmēja Ipēru – Varas komēdija/L’Ivresse du pouvoir (2008). Kloda Šabrola pēdējā filma ir 2009.gadā tapusī Belamijs/Bellamy.
Rezumējot šo dižo mūžu, jāizsaka paldies režisoram par uzticību melnās komēdijas tradīcijai kino, kuru viņš izkopa ar privātdetektīvam raksturīgu pedantisku kaislību un ačgārnu mīlestību pat pret noziedzniekiem. Un – paldies par Izabellu, Maestro!
Miris franču kinorežisors Klods Šabrols
81 gadu vecumā šorīt miris viens no franču jaunā viļņa klasiķiem, pasaulslavenais režisors Klods Šabrols. Francijā viņu piemin ne tikai kā jaunā viļņa pamatlicēju, kas darbojies kopā ar XX gadsimta kinematogrāfa leģendām Fransuā Trifo un Žanu Liku Godāru – spēcīgākajiem jaunā viļņa režisoriem, bet arī kā milzīga skaita tautā populāru filmu autoru, - Šabrols savā radošajā mūžā, kas aizsākās 1958.gadā, uzņēmis vairāk kā 70 (!) filmas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.