Rūķu ciems. Ziemassvētku pasaka

... miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts... Tā vajadzētu būt Ziemassvētkos, un daudziem tā arī ir. Tikai ne šajā publikācijā. Un visskumjākais, ka šādi sevi izpauž it kā kultūras cilvēks, kuram vajadzētu nest gara gaismu nevis sēt ļaunuma sēklu. Man jūsu žēl, Nora, lai gan pilnīgi iespējams, ka .jūs pat nesaprotat savu maziskumu un hipertrofēto paštaisnumu. Padomājiet par sevi un savu sūtību šai pasaulē! Ziemassvētki ir tam piemērots laiks.

Ļoti cienījamā autore! Neatceros Jūs pilnvarojis runāt savā vārdā, tāpēc atļaujiet aizrādīt, ka sūdīgs gan ir tāds talants, kuram kāds iedomāts ļaundaris var (kā gan?) ceļu aizšķērsot. Un jebkurš kārtīgs rūķis savu naudu godīgi spēj nopelnīt pats. Privilēģijas mums, rūķiem, piešķir lasītāji, kuri mūsu darbus pērk - vai arī ne. Un ne jau tāpēc, ka viņi, šie lasītāji, neko nesaprastu. Pilnīgi iespējams, ka viņi saprot daudz vairāk, nekā varētu likties. Vox populi - vox Dei. Jau kopš seniem laikiem. Un, ja jau runājam pasaku līdzībās, tad izvelciet reiz to aso ledus šķembu sev no sirds. Iespējams, ka tieši tā Jums traucē rakstīt silti. Un priecīgus Ziemassvētkus.

Rūķi gribēja visvisādām smalkām nodarbēm ļauties, pasirot pa un starp koku saknītēm,palūrēt caur koku zariem, vai kāds brīnums nav paslēpies sniega ķīpās, gribēja sakārt uz durvju kliņķiem, uz žogu vabiņām, ļaudīm par prieku, kā pelnu dienā kulītes, piekārt savas sirsniņas, bet Ledene iespundēja viņus grāmatu noliktavā, ar fiskaru atgrieza saķepušās lapas, lika krāmeties, lasīt visu, kas neauglīgi saskrīvēts, dzenot viņus, kā saka, visviedākajā depresijā, kāda vien tuvumā bija atrodama. Vēl Ledene domāja, kā rūķus bez-iebildumaināk sagūstīt savā biznesā. Rūķi nepadevās. Pameta noliktavu un visas citas ar krāmiem pieblīvētās telpas, izgāja saulē un gaisā, sajuta dziedinošu starojumu, sastrēķēja nupat atvestu malku, iekūra kādu nekādu uguni un gaidīja rītu, jo kaimiņu šunels bija teicis, ka neviens sastrēgums nav mūžīgs. Neviens murgs nav mūžīgs. Ar grāmatām ir traki, tāpat kā ar runājošajām galvām, kad viņas iegūst saturu patstāvīgi, tai pašā brīdī no skrīveriem novēršas. Tad ir jāgaida,ka apstākļi manīsies, jo ar varu neviens mīļš nav ticis.

Muļķu Zemes "Gāganu kari": labie "Vārži" (ar garo "Ā"!!!) PRET sliktajiem "Bezvāržiem". (Gluži ikdienišķa Pasaka, "aktualizējusies" Ziemassvēkos, bet - NE par Z.Svētkiem, tak' jau) Rukšķ "galma literātu kvorums": "Mums jāizsvēpē "KD forums", No ANONĪMU "vaukšķu" slakas ~ 'Rauj širmi nost' dēļ šamo smakas!!! Nav, biedri, "šķirnes suņiem" cēliem, Daudz jāostās gar... (sū#iem jēliem), Ko "zemie" kārna (biezā slānī!), Kad "salašņas" MŪS 'lopā gānī'! Rau - šajā "valstī" knapā skaitā, Pie SILES atļauts gaisu maitāt, Pēc pierīšanās 'na haļavu' ~ Dēļ kam MUMS dalīt "kvotu" SAVU, Ar (vēl kaut vienu) "svešu" ģīmi, No "BEZVĀRŽIEM", kas "anonīmi", "Rej" (ķēzoties & ar ņirgu glupu!!!), Uz "šķirnes lopu" biedru grupu?!? 'Goč Pendel - CENZŪRU laiks brūķēt': Kā puļķi "svešiem" žaunās stūķēt, Kas "rejamo" liks ciet (kā senāk) ~ Cits "risinājums" 'krastā nenāk'!..." ... Pauž "galma literāti" sāpi: "Pa Dvēseli (?) mauc kā ar skrāpi, MUMS "svešu dvorterjeru rejas" ~ 'Vot, biedri, PROBLĒMA uz sejas'..." Vai "Latv(ĀN)ijā" tas kāds "jaunums"? Kā ierasts - "neformālais ļaunums", "Grauj" SISTĒMU un "streso" rukšķus, Kas 'laiž (pie SILES) klusus pu(r)kšķus'... ;) Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Pēc Ziemassvētkiem Ledene sasauca savus padotos - rūķus uz Lielo Grāmatu sapulci. Viņas ledus vaigus klāja briesmīgas rētas, ko bija atstājušas siltās asaras. Arī daži bezvārži piedalījās, jo visi nemaz tik ļauni nebija. Sapulce viņus pārdēvēja par Vāržiem. Bet grāmatas nolēma rakstīt paši, nemeklējot miskastēs un tualetēs. Iestājās laimīgs periods, jo pie barotavām nu tika visi - gan lielie putni, gan rūķi, gan Vārži.

Vai tiešām šis ir DIENAS Ziemassvētku sveiciens? Dīvaina izvēle. Bet visiem pārējiem priecīgus svētkus.

Mīļas bučas visiem bezvāržiem Ziemassvētkos! Vienmēr lasu jūsu diskusijas, kas bieži vien ir saturīgākas nekā pašpasludināto vārda meistaru garadarbi. Tā arī šoreiz - pašā Ziemassvētku rītā uzrodas cilvēks, kurš tik pārpilns ļaunuma, ka nevar to noturēt sevī. Visā pasaulē šie ir mīlestības un piedošanas svētki, tikai šai te madāmai nekas nav svēts - gānās un gānās. Grūta dzīve tādai - saindētai. Klimst pa pasauli ar savu ļaunuma nastu, un nekur tai nav miera...

gaudeni. Zvirgzdiņam ir īsta Ziemsvētku pasaka, bet šīs gaudas...