Umberto Eko (05.01.1932.–19.02.2016.). Eko un post-Eko

līmenis. Spēcīgs autors.

Tik forši biji pieklususi to sesku vēdināt. Atkal norāvies. Atslābsti. Tev vairs nepiestāv.

Tā kā pats nodarbojos ar citas valsts literatūru, tad kaut kā nebija sanācis no U. Eko kaut ko palasīt. Tad nu beidzot pirms gada nopirku "Prāgas kapsētu" un tā arī nespēju izlasīt līdz galam. Tagad izlasīju vecu G. Bereļa recenziju un sapratu, kāpēc: "Diemžēl Prāgas kapsētā nejūt aizrautīgās spēles prieku, kāds bija jūtams Eko iepriekšējos darbos, kurus lasot uzreiz acu priekšā parādījās Eko neganti ironiskais smīns, kas vēstīja, ka autoram patiešām patīk paša sarakstītais lasāmgabals, bet vēl lielāku gandarījumu viņā izraisa tas, ka lasītājs nemitīgi tiek tīts ap visiem pieciem pirkstiem. Drīzāk jaušama tāda kā smagnēja pienākuma izjūta - visi gaida Eko jauno romānu, ir arī jūtīga un provokatīva tēma, šai gadījumā antisemītisms, recepte - sazvērestību teorija darbībā - pazīstama jau no Fuko svārsta - atliek tikai šo romānu uzrakstīt." (G. Berelis) Tāpēc arī ķerties klāt citiem Eko nemaz lāgā negribas, lai kā viņu te slavētu. Bet par gaumi jau nestrīdoties.

Pirmais , kad es iedomājos par Eko. Nu salīziniet paši - Eko un mūsu prozas pārslavētās flagmanes - Repše, Ikstena, Ābele. Salīdziniet Eko esejas= sarunas = intervijas ar sabiedŗibu un salīdziniet mūsējo čabatiņu naratīvu Kaut vai tepat no KD - vai intervijas no IR - kas Repšei ir tauta - latviešu tauta - stulbi lopi, kas pateicoties tikai viņas - Repšes ģenialitātei spējusi aizdomāties par vēsturi. Līdz tam, kā lopi nav apzinājušies ne savu mirstamību, ne savu niecīgumu .... Es tā domāju,ka tas -šīs repšes runas manī ir tik stiprs aizvainojums, ka varu iet kādos retrītos vien gribu - tā trauma ir manī palikusi. Ja ko tādu par mums rakstītu krievi vai igauņi vai amerikāņi - tas būtu citādi, bet savējie .... Un atšķirībā no Eko , no itāļiem vispār - mēs - nodokļu maksātājiem vēl maksājam milzu naudas šitādām dirsām mūsu pātagotājām .... nu tas man šķiet ir īstais iemesls ,kāpēc mēs kā tauta turpinam tik strauji samazināties - Eko savējos cēla un loloja - mūsējās - literātes -sasēdušās mums plecos mūs pātago un zaimo ... Žēl man par Eko , ļoti ... Eko tēvam nebija naudas grāmatām -tāpēc pašam Eko ir milzīga bibliotēkas gan pilsētas dzīvoklī, gan lauku īpašumā. Mans bērns reiz neaizgāja uz skolu jo man nebija naudas,lai es nopirktu šampūnu un nemazgātu galvu bērns atteicās iet uz skolu - tagad man vienmēr mājās ir daudz, varbūt pat var teikt - ļoti daudz šampūnu. Tā mana līdzība ar Eko. Tad - vēl - apbrīnoju kā Eko izdevies sarakstīt un notirgot tādus dižpārdokļus - praktiski bez seksa. Ja neskaita paša seksuāli šarmanto personību, tad viņa grāmatās seksualitāte un sekss ir it kā aiz plīvura, it kā nojaušamōbas statusā - pārsātīnātības laikā to arī var labi pārdot.