2018. gadā notiks Rīgas starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle

Rīgas starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle notiks Latvijā reizi divos gados.

Rīgas starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle kalpos kā atvērta platforma mākslinieciskiem eksperimentiem, veicinās vietējo un starptautisko mākslinieku, mākslas darbinieku un institūciju sadarbību, kā arī ir kā barometrs sabiedrisko, politisko un ekonomisko problēmu skatīšanai caur mākslas prizmu. 

Par pamatu ņemot Rīgas un Baltijas bagātīgo vēsturi, biennāle pievērsīs uzmanību plašāka reģiona mākslinieciskajai videi un radīs māksliniekiem papildus iespējas veidot dialogu ar pilsētas un tās apkārtnes kultūras, vēstures un sociālpolitisko kontekstu.

Biennāle ir tās dibinātāja — Rīgas Biennāles Fonda — galvenā iniciatīva. Fonda dibinātāju - Agnijas Mirgorodskajas, Jemeļjana Zahārova un Aleksandra Gafina mērķis bija radīt jaunu starptautisku platformu ārvalstu un Baltijas māksliniekiem, lai popularizētu laikmetīgo mākslu un sniegtu izglītojošu un sabiedrisku atbalstu reģionā, kā arī palielinātu māksliniecisko mijiedarbību starp Baltiju un pārējo pasauli.

Par 2018. gada Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles galveno kuratori ir iecelta Katerina Gregos. Kuratora koncepcija pirmajai Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālei tiks atklāta 2017.gada pavasarī. Lielākā daļa mākslinieku, kuri tiks aicināti dalībai biennālē, dzīvo, strādā, vai ir dzimuši Baltijā — teritorijā, kas joprojām ir samērā maz izpētīta, neraugoties uz tās bagātīgo māksliniecisko devumu. Biennāle norisināsies vairākās vietās Rīgā, norises vietas tiks atklātas atsevišķi.

Agnija Mirgorodskaja ir Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles fonda dibinātāja, biennāles komisārs. Agnijai, kurai ir lietuviešu, krievu izcelsme, izstrādājot RIBOCA koncepciju biennāles formātā, iecere bija pievērst lielāku mākslinieku uzmanību Rīgai, tās apkārtnei, kā arī reģionam kopumā. Sadarbojoties ar pasaulē atzītu kuratori, starptautisku komandu un konsultatīvo padomi, Agnija, kas pārzin piecas valodas, pārrauga biennāles organizēšanu un ir Rīgas starptautiskās mākslas biennāles vēstniece visā pasaulē. Šobrīd dzīvo un strādā Rīgā.

Agnija Mirgorodskaja ir ieguvusi akadēmiskos grādus Sanktpēterburgas universitātē un Londonas pilsētas universitātē un maģistres grādu mākslas komercijā Sotheby’s mākslas institūtā Londonā un Ņujorkā. Pēc darba Christie’s Krievijas nodaļā un Londonas komerciālajā galerijā Andipa viņa nolēma pievērsties nekomerciālajam sektoram un nodibināja Rīgas biennāles fondu.

Savukārt Katerina Gregos ir grieķu izcelsmes kuratore, autore un lektore, kas kopš 2006. gada dzīvo Briselē. Viņai ir plaša starptautiskā kuratores pieredze, un viņa ir bijusi kuratore vairākām kritiķu atzinīgi novērtētām vērienīgām izstādēm un biennālēm, tostarp Beļģijas paviljonam Personne et les autres: Vincent Meessen & Guests 56. Venēcijas biennālē; 5. Saloniku biennālei Between the Pessimism of the Intellect and the Optimism of the Will (2015); No Country for Young Men: Contemporary Greek Art in Times of Crisis tēlotājmākslas centrā BOZAR Briselē (2014); The Politics of Play Gēteborgas starptautiskajai laikmetīgās mākslas biennālei ar kopējo nosaukumu PLAY! Recapturing the Radical Imagination un līdzkuratore Liquid Assets: In the Aftermath of the Transformation of Capital laikmetīgās mākslas festivālā Steirischer Herbst Grācā (2013); Newtopia: The State of Human Rights Mehelenā un Briselē (2012). Togad viņa strādāja arī Manifesta 9: In the Deep of the Modern kuratoru grupā Genkā. 2011. gadā viņa bija Dānijas paviljona slavenās izstādes par vārda brīvību Speech Matters kuratore 54. Venēcijas biennālē un līdzkuratore Manheimas, Ludvigshāfenes un Heidelbergas 4. fotofestivālam The Eye is a Lonely Hunter. 2009. gadā viņa bija kuratore Contour: the 4th Biennial for Moving Image ar nosaukumu Hidden in Remembrance is the Silent Memory of our Future. Cita starpā K. Gregu ir bijusi kuratore 2006. gada Īrijas laikmetīgās mākslas biennālei EVA International ar nosaukumu Give(a)way: On Generosity, Giving, Sharing and Social Exchange. Visbeidzot, šogad viņa strādāja projekta Uncertain States: Artistic Strategies in States of Emergency kuratoru grupā Akademie der Künste Berlīnē.

Katerina Gregos ir absolvējusi Kurto mākslas institūtu un Karalisko koledžu (Londonas universitāte), kur apguva mākslas vēsturi, Eiropas literatūras un spāņu studijas, kā arī Londonas pilsētas universitāti, kur ieguva otru maģistres grādu muzeju pārvaldībā. Viņas raksti par mākslu un māksliniekiem tiek regulāri publicēti izstāžu katalogos, laikrakstos un žurnālos, un viņa ir vairāku mākslas akadēmiju vieslektore, tostarp HISK (Augstākajā tēlotājmākslas institūtā) Ģentē un Jana van Eika akadēmijā Māstrihtā.